Mūsdienās vairs nevar iedomāties biznesa pasauli bez digitālām platformām, tehnoloģijām un programmatūras. Kādas tendences būtu jāņem vērā uzņēmējam, kurš vēlas kļūt veiksmīgs tirgotājs digitālajā pasaulē?

Digitālā pasaule līdz noteiktam brīdim tika uzskatīta par alternatīvu reālajai pasaulei – alternatīva realitāte. Alternatīva nozīmēja, ka cilvēks uz laiku varēja pārslēgt apziņu un funkcionēt fantāziju pasaulē, tā teikt – uz brīdi aizbēgt no realitātes. Joprojām šī ideja ir dzīva – ikviens vismaz vienreiz ir sastapies ar kādu, kurš apgalvo, ka digitālā pasaule ir kaut kas īslaicīgs un mākslīgs un cilvēki, kas tajā pavada daudz laika, ir atkarīgi.

Tendences un domas sāka mainīties, kad speciālisti pievērsa lielāku uzmanību digitālajā pasaulē notiekošajiem procesiem un pamazām attīstījās zinātnes nozare – interneta psiholoģija. Tika gūtas pirmās atziņas – digitālā pasaule nav tik vienkārša, iespēju robežas tajā ir  bezgalīgas. Par interneta psiholoģijas idejas rašanās sākumu var uzskatīt Džona Šulera grāmatas “Kibertelpas psiholoģija” parādīšanos 1996. gadā. Šīs zinātnes nozares attīstības procesā tika mainīts tās nosaukums – tagad to sauc par kiberpsiholoģiju. Balstoties uz kiberpsiholoģijas ideju 2021. gadā, varam droši apgalvot, ka nav atsevišķas reālās un digitālās pasaules, bet ir viena realitāte, kurā dažādas pasaules ir saplūdušas kopā.

Ko nozīmē saplūšana vienā realitātē?

Līdz ar tehnoloģiju ienākšanu ikdienas dzīvē par vienkāršiem produktiem cilvēku prātā tiek veidoti jauni tēli (detalizētāki un sarežģītāki), mainās attieksme pret tiem. Attieksmes pamatā ir šī produkta nozīmīgums patērētājam, sabiedrībai un telpām (fiziskā un/vai digitālā), kur tie eksistē. Tas nozīmē, ka tendences no dažādām pasaulēm, pateicoties tehnoloģijām, ir apvienojušās, lai radītu pilnīgi jaunus tēlus par produktiem, kurus lietojam katru dienu. Tāpēc, atgriežoties pie galvenā jautājuma par produkta pārdošanu, izskatīsim šādas idejas:

  • tēla veidošana par produktu;
  • digitāla produkta kodēšana;
  • digitāla tēla pārdošanas process.

Tēla veidošana par produktu

Visapkārt sastopamies ar dažādiem objektiem un informāciju par tiem. Ikvienam veidojas savs priekšstats par konkrēto objektu. Līdz ar tehnoloģiju ienākšanu mūsu ikdienā parādījās arī iespēja dažnedažādi manipulēt ne tikai ar informāciju, bet arī tēliem, kas “dzīvo” patērētāju prātā. Digitāla informācija kļuva par visvērtīgāko preci un ik sekundi auga eksponenciāli, tomēr cilvēka spējas uztvert informāciju ir ierobežotas. Lai nepārsātinātu sevi ar informāciju, cilvēce bija spiesta piedzīvot transformāciju, tā kļuva izvēlīgāka, kādai informācijai pievērst uzmanību un kādu ignorēt – laist gar ausīm.

Fiziskajā pasaulē esam spiesti konfrontēties ar dažādiem objektiem to specifisko īpašību dēļ (piemēram, izteiktas skaņas, spilgtuma vai atšķirīguma no normas dēļ), bet digitālajā pasaulē, pateicoties tehnoloģijām un programmatūrai, esam iemācījušies vairāk kontrolēt savu uztveri un uzmanības lauku – ir iespēja “izslēgt” traucējošus signālus.

Arī objektu uztveres process ir piedzīvojis transformāciju – patērētāji mūsdienās mērķtiecīgāk pievērš uzmanību konkrētu objektu izpētei, bet vienlaikus ir kļuvuši izklaidīgāki. Izklaidība jeb zinātniskais “aklums” veidojas, fokusējoties uz vienu objektu un pilnībā ignorējot citus signālus. Tas ir, iepriekš visa iespējamā informācija “iekrita” uzmanības laukā, bet tagad patērētāji redz tikai to, ko vēlas redzēt, un par pārējo viņiem ir vienalga. Līdz ar cilvēces transformāciju produktu un pakalpojumu pārdošanas process ir kļuvis daudzslāņaināks un sarežģītāks. Tas nozīmē, ka konkurence ir ļoti sīva. Šobrīd ir grūti ietekmēt patērētāju uztveri. Ja vēlamies nodot informāciju patērētājam, mums viņš ir jāieinteresē, taču uztveres procesa transformācijas dēļ tas šobrīd vairs nav tik vienkārši izdarāms kā senāk.

Procesu, kā cilvēks veido tēlu par konkrētu produktu, var sadalīt sešos posmos:

  • uzbudinājums – cilvēks piedzīvo diskomfortu, jo nespēj apmierināt vajadzību;
  • meklēšanas aktivitāte – cilvēks meklē objektu, kas apmierinātu viņa vajadzību;
  • sajūtu aktivizēšana – cilvēks izmanto sajūtu sistēmu, lai pārbaudītu, vai objekts spēj apmierināt viņa vajadzību;
  • raksturojumu identificēšana – cilvēks meklē detaļas, kurās šis objekts ir ievērojami labāks vai atšķirīgs no citiem objektiem;
  • tēla veidošana – identificējot apmēram septiņus unikālus raksturojumus, cilvēks savā prātā veido šablonu par objektu. Tēli par objektu ir virtuāli produkti, kas ir pakļauti fantāzijai. Tas ir, tie ir visi tēli, kuri dzīvo mūsu galvā un ar kuriem mēs manipulējam;
  • vajadzību apmierināšana:
  • manipulēšana ar tēliem – fantāzijas apmierināšana;
  • objektu izmantošana, kas atbilst izveidotā šablona raksturojumiem, – sajūtu sistēmas apmierinātība.

Katru dienu, lai nonāktu cita cilvēka uzmanības laukā un tur uzkavētos, ir jāveic iejaukšanās process – pareizi jāpārdod savas idejas. Ja uzņēmums vēlas pārdot savu ideju, produktu vai tēlu par objektu, ir jāsaprot, ko nozīmē laikus iejaukšanās.