Procesu vadība varētu būt viena no pretrunīgāk vērtētajām vadības metodēm. Daļa uzskata to par birokrātijas perēkli. Citi uzskata to par pasauli, kas atrauta no realitātes. Vēl daži domā, ka procesu vadība ir aktuāla tikai lieliem uzņēmumiem un globālām korporācijām. Vēl ir tādi, kas par procesiem piedomā tikai dienās, kad vizītē ierodas kvalitātes auditori. Tomēr daudzos uzņēmumos procesu vadības pieeja ir labi pazīstama un kalpo kā efektivitātes un rentabilitātes uzlabošanas instruments. Procesi tiek izzīmēti, analizēti, uzlaboti.

Par procesiem runā gan cehā, gan vadības apspriedēs. Vai nelielam uzņēmumam būtu jāveic procesu vadība? Un, ja jā, tad ar ko sākt?

Vadības procesu pirmsākumi

Pirms vairāk nekā 100 gadiem Henrijs Fords (Henry Ford) savā autorūpnīcā ieviesa konveijeru. Viņš sadalīja automobiļa ražošanu vairākos secīgos posmos un lika katrā posmā strādniekiem veikt tikai noteiktas darbības. Salīdzinot ar iepriekšējo pieeju, kad katru auto lika kopā tādā kā atsevišķā garāžā, Fords sasniedza būtisku efektivitātes uzlabojumu, kas ļāva pazemināt auto cenu un piedāvāt līdz šim visai ekskluzīvo produktu plašākām tautas masām. H. Fordu varētu dēvēt par procesu vadības pionieri, lai gan vēl dažus  gadsimtus pirms viņa līdzīgu pieeju jau īstenoja dažās kuģu būvētavās.