Integrējot jaunus atjaunojamās enerģijas ražošanas veidus Latvijas elektroenerģijas sistēmā, aizstājot lielo termoelektrostaciju ģenerāciju, nākamajos desmit gados pastiprināti jādomā par ražošanas un balansēšanas jaudu attīstību, secināts AS "Augstsprieguma tīkls" publicētajā ikgadējā novērtējuma ziņojumā.
Turpmākajā desmitgadē sagaidāms ģenerējošo jaudu deficīts gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. Baltijā plānots slēgt turpat pusi no lielo termoelektrostaciju ģenerācijas jaudām. Paredzēto atbalsta mehānismu izmaiņu dēļ Latvijā darbību šogad beigusi Imantas "TEC", bet 2029. gadā plānots apturēt Rīgas "TEC-1" elektrostacijas un viena no Rīgas "TEC-2" bloku darbību, kas kopā veido 442 megavatu jaudu.
Vienlaicīgi AS "Augstsprieguma tīkls" prognozē ievērojamu vēja enerģijas attīstību visā Baltijas reģionā, kas varētu ietekmēt elektroenerģijas sistēmas drošumu un stabilitāti. Šādā gadījumā nepieciešama lielāka balansēšanas jaudas iesaiste, kas pēc esošajām prognozēm varētu būt nepietiekama. Līdz ar to svarīgi nodrošināt Latvijas esošo ģenerācijas jaudu noturību, attīstot starpsavienojumus, veicot pārvades tīkla pastiprināšanu un nodrošinot Baltijas elektroenerģijas sistēmas ciešāku integrāciju Eiropas elektroenerģijas tirgū.
"Latvijas virzība uz klimata mērķu izpildi nozīmē izmaiņas pašreizējā elektroenerģijas sistēmā. Tradicionālie elektroenerģijas ražošanas veidi tiks aizstāti ar enerģiju no atjaunojamiem resursiem, līdz ar to pārvades sistēmas operatoram ir uzmanīgi jāseko līdzi izmaiņām, attiecīgi jāreaģē, nepārtraukti pielāgojot un pilnveidojot sistēmu, lai nodrošinātu stabilu un nemainīgi kvalitatīvu elektroenerģijas piegādes pakalpojumu", skaidro AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Daugulis.
Slodzes un frekvences regulēšanai energosistēmā, kas ir būtiska gan normālos, gan avārijas apstākļos, ir nepieciešams gan attīstīt frekvences noturēšanas un atjaunošanas rezervju tirgu, gan veikt kapitālinvestīcijas elektroenerģiju uzkrājošās baterijās, nodrošinot frekvences regulēšanas rezervju nepārtrauktu pieejamību.
Papildus Latvijā ir nepieciešams attīstīt elektroenerģijas pieprasījuma reakcijas pakalpojumu un neatkarīgas agregācijas attīstību, lai elektroenerģijas sistēmā nodrošinātu balansēšanas rezervju resursu līdzsvarošanu. Šobrīd būtiskākais šķērslis ir normatīvo aktu trūkums, kas regulētu neatkarīgu agregatoru darbību.
Pārvades sistēmas operatora sagatavotais ikgadējais novērtējuma ziņojums ir nozīmīgs dokuments Latvijas elektroenerģijas sistēmas attīstībai, jo izvirza un aplūko vairākus iespējamos ģenerāciju attīstības scenārijus, analizē patēriņu un pīķa slodzes, apskata elektroenerģijas bilanci 10 gadu intervālam un informē par pieejamajām jaudām diennakts slodzes segšanai tuvākajā nākotnē.
