Lai stiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību tiešsaistes tirdzniecībā, jo īpaši aizsardzību pret negodīgas komercprakses īstenotājiem, šā gada 2.martā spēkā stājas grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, informē Ekonomikas ministrija.
Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju iegādājas preces un pakalpojumus tiešsaistes tirdzniecībā. Līdz ar grozījumiem likumā tiks veicināta augstāka patērētāju informētība. Pirmkārt, komercprakses īstenotājam turpmāk skaidri jānorāda informācija, vai trešā persona, kas tiešsaistes tirdzniecības vietās piedāvā preci, pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālo saturu, ir vai nav pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē – attiecīgi, vai šajā tiešsaistes tirdzniecībā piemērojamas patērētāju tiesības.
Otrkārt, papildus likumā jau pastāvošajai iespējai (kad persona, kurai negodīga komercprakse nodarījusi kaitējumu, var celt prasību tiesā) paredzēti citi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Turpmāk patērētājs, pret kuru īstenota vai kuru skar negodīga komercprakse var prasīt, piemēram, cenas samazinājumu, līguma atcelšanu vai arī atlīdzinājumu par nodarīto kaitējumu.
Treškārt, komercprakses īstenotājam skaidri jānorāda, kura ir apmaksāta reklāma gadījumos, ja patērētājam ir iespēja meklēt preces vai pakalpojumus pēc atslēgvārda, frāzes u.c., un meklēšanas rezultātā kāda prece vai pakalpojums atrodas augstāk (vai ir pamanāmāka), un ja par to ir veikti maksājumi (vai gūti citi labumi). Turklāt patērētājiem jābūt viegli pieejamai vispārīgai informācijai par galvenajiem parametriem, kā tiek ranžētas (attēlotas) meklētās preces vai pakalpojumi.
Ceturtkārt, komercprakses īstenotājs nedrīkst manipulēt ar patērētāju atsauksmēm – proti, norādot atsauksmes, tam jāveic samērīgi pasākumi, lai pārliecinātos, ka atsauksmes tiek sniegtas no attiecīgiem patērētājiem, kuri faktiski lietojuši konkrētās preces vai pakalpojumus. Tirgotājs nedrīkst sniegt nepatiesas vai sagrozītas patērētāju atsauksmes vai ieteikumus.
Pretējā gadījumā tā tiks uzskatīta par maldinošu komercpraksi. Tāpat ar šiem grozījumiem likumā iekļauta norma, ka par maldinošu komercpraksi būs uzskatāma pasākumu biļešu tālākpārdošana patērētājiem, ja tās iegādātas, izmantojot automatizētus līdzekļus, tādējādi apejot noteiktos ierobežojumus attiecībā uz biļešu skaitu, ko var iegādāties viena persona, vai citus uz biļešu iegādi attiecināmus noteikumus.
Tāpat likumā noteikts, ka komercpraksi uzskata par maldinošu arī gadījumos, kad, preces pārdodot vienā dalībvalstī, uzrāda to kā identisku citās dalībvalstīs pārdošanā esošām precēm, lai arī ir nozīmīgas atšķirības preces sastāvā vai raksturīpašībās. Regulējuma mērķis ir panākt, lai visās dalībvalstīs ir vienlīdz augstas kvalitātes preces un patērētāji netiek maldināti – lai šķietami identiskas preces tiešām arī būtu identiskas to kvalitātē līdz pat vissīkākajam rādītājam, neatkarīgi no tā, kurā valstī tiek pārdots produkts.
Vienlaikus stājas spēkā izmaiņas attiecībā uz sodiem par negodīgas komercprakses īsenošanu. Likumā noteikts, ka uzraudzības iestāde ir tiesīga par negodīgu komercpraksi piemērot soda naudu līdz 4% no komercprakses īstenotāja gada apgrozījuma (ieņēmumiem) no saimnieciskajiem darījumiem. Gadījumos, kad nav iespējams iegūt informāciju par komercprakses īstenotāja apgrozījumu, tostarp, kad persona nesniedz šādu informāciju vai iesniegtā informācija ir nepatiesa, paredzēta iespēja piemērot soda naudu līdz 2 milj. eiro. Attiecībā uz sodiem par negodīgas komercprakses īstenošanu, kas īstenota tikai Latvijas Republikas teritorijā, soda naudas griesti noteikti 300 000 eiro apmērā līdzšinējo 100 000 eiro vietā. Savukārt gadījumos, kad negodīga komercprakse īstenota Latvijas Republikas teritorijā un ārpus tās, ņem vērā apgrozījumu arī tajās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, kurās konstatēts attiecīgais pārkāpums..
