Lai sekmētu efektīvāku daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, atvieglotu lēmumu pieņemšanu un veicinātu ēku energoefektivitāti, ir sagatavoti grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, informē Ekonomikas ministrija.
Kā zināms, dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt vairākos veidos: dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, aptaujas veidā, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai citādi, savstarpēji vienojoties.
Šobrīd likumā ir noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā pusi jeb 50+1 no visiem dzīvokļiem. Tiek piedāvāts pilnveidot regulējumu par dzīvokļu īpašnieku balsojumu, nosakot, ka gadījumā, ja kopsapulce nav lemttiesīga (reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki nepārstāv vairākumu), tad to var sasaukt atkārtoti. Ja kopsapulce ar to pašu darba kārtību tiek atkārtoti sasaukta mēneša laikā, tā ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā pārstāvēto dzīvokļu īpašumu skaita.
Šāds risinājums ir izvēlēts tādēļ, ka daudziem dzīvokļu īpašniekiem trūkst intereses par kopības darbību, tādēļ viņi nepiedalās kopības gribas veidošanā. Tas saistīts arī ar to, ka arvien biežāk dzīvokļu īpašumi netiek lietoti pašu vai ģimenes locekļu vajadzībām, bet gan tiek izīrēti vai arī jau sākotnēji iegādāti kā investīciju objekti. Tāpat šāda risinājuma izvēle ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt efektīvu dzīvojamo māju ikdienas pārvaldīšanu.
Līdzīga prakse tiek piemērota arī citviet Eiropā. Piemēram, Igaunijā, attiecīgās jomas regulējošie normatīvie akti paredz, ka gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei nav kvoruma, tad ar tādu pašu darba kārtību var tikt sasaukta jauna kopsapulce, kas ir lemttiesīga neatkarīgi no dalībnieku skaita. Tāpat jūlijā spēkā stājās grozījumi Austrijas dzīvokļa īpašuma likumā, kas noteiktos gadījumos dod iespēju dzīvokļu īpašnieku mazākumam izlemt jautājumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.
Līdzīgs risinājums paredzēts arī aptaujās – ja dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, noteiktajā termiņā nav snieguši rakstveida atbildi, mēneša laikā var tikt organizēta atkārtota aptauja, kurā tāda paša lēmuma pieņemšanai nepieciešams, lai "par" nobalso vairāk nekā puse dzīvokļu īpašnieku, kuri noteiktajā termiņā sniedza atbildi.
Vienlaikus likumā svītrots noteikums, kas paredz, ka aptaujas gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu. Tas nozīmēs, ka turpmāk atturēšanās no balsojuma automātiski nenozīmēs balsojumu "pret", bet gan to, ka sākotnējā aptaujā lēmums nav pieņemts, kas, savukārt, ir priekšnoteikums atkārtotas aptaujas organizēšanai.
Būtiski uzsvērt, ka plānotie grozījumi attiecībā uz atkārtotajā kopsapulcē, kā arī aptaujā virzāmajiem lēmumiem neattiecas uz likumā 17.pantā noteiktajiem gadījumiem.
Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā vēl jāapstiprina Ministru kabinetā un Saeimā.
