Šā gada 15. septembrī Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja "Brexit korekcijas rezervi" – 5 mljrd. eiro, lai mazinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi, ko radījusi Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), informē EP Birojs Latvijā.

Jau 2021. gadā dalībvalstīm no šīs summas tiks piešķirti 1,6 mljrd. eiro. Divos nākamajos gados tiks piešķirti katrā 1,2 mljrd. eiro, savukārt 2025. gadā – vēl viens mljrd. (2018. gada cenās).

Finansējumu dalībvalstis varēs lietot, piemēram, uzņēmumu atbalstam, vietējo iedzīvotāju kopienu atbalstam, darba vietu radīšanu vai ES pilsoņu reintegrācijai.

No rezerves varēs segt izdevumus, kas radušies no 2020. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

Lai aprēķinātu, cik naudas piešķirt katrai dalībvalstij, tika ņemta vērā dalībvalsts tirdzniecības apjoms ar AK, dalībvalsts zivsaimniecība AK ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un iedzīvotāju skaits piekrastes reģionos, kas robežojas ar AK.

Īrija būs lielākais ieguvējs absolūtajā izteiksmē (aptuveni mljrd. eiro), tai seko Nīderlande (aptuveni 810 milj. eiro), Francija (aptuveni 670 milj. eiro), Vācija (aptuveni 590 milj. eiro) un Beļģija (aptuveni 350 milj. eiro).

Latvija no šīs summas saņems 10 005 002 eiro. 

Lai pabeigtu likumdošanas procesu un sāktu līdzekļu izmaksu, breksita korekcijas rezerve ir oficiāli jāapstiprina arī ES Padomei.