Ministru kabinetā (MK) apstiprināti priekšlikumi valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem nākamajam gadam, paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus 696,8 milj. eiro apmērā. 385,8 milj. eiro ir paredzēti MK un nozaru prioritātēm, 270 milj. eiro nozīmīgām investīcijām, kā arī 41 milj. eiro Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai. 2022. gada valsts budžeta mērķis ir veicināt turpmāku ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību, kā arī atsevišķu nozaru attīstību, informē Finanšu ministrija.
2022. gadam nepieciešamais finansējums šogad sākto pasākumu turpināšanai ir 45,8 milj. eiro. Piemēram, veselības nozarē plānots finansējums sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, autiskā spektra diagnostikai bērniem un paplašinātai epidurālās anestēzijas pieejamības dzemdībās nodrošināšanai. Tāpat paredzēts turpināt pasākumus Covid-19 pandēmijas izraisītas ilglaicīgas negatīvas ietekmes uz sabiedrības psihisko veselību mazināšanai. Izglītības nozarē paredzēti līdzekļi pirmsskolas pedagogu minimālās algas likmes palielināšanai līdz 872 eiro, stipendiju apmēra un skaita palielināšanai, kā arī sociālo stipendiju nodrošināšanai studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm. Tāpat ieplānots finansējums dzelzceļa publiskajai infrastruktūrai un dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, kā arī citiem pasākumiem.
Papildus MK lēma par 2022. gada valsts budžetā atbalstāmām prioritātēm 220,1 milj. eiro apmērā. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam papildus paredzēti 40,6 milj. eiro – 35 milj. eiro medicīnas personālam, bet 5,6 milj. eiro rezidentiem. Pedagogu darba samaksas pieaugumam atbilstoši grafikam paredzēti 15,2 milj. eiro, savukārt iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam – 20,7 milj. eiro.
Būtisks papildu finansējums paredzēts veselības nozarei, 30 milj. eiro atvēlot onkoloģijai – kompensējamo zāļu iegādei, iekārtām un aprīkojumam. Paliatīvās aprūpes nodrošināšanai papildus paredzēti 4,6 milj. eiro. Tāpat papildu līdzekļi paredzēti ierīcēm insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem, kā arī valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programmas paplašināšanai.
Zinātnes bāzes finansēšanai, fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem paredzēti 10,6 milj. eiro, savukārt darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas izveidei un attīstībai, tai skaitā jauniešu līdzdalības veicināšanai vēl papildu 0,75 milj. eiro. Vienlaikus Mediju atbalsta fonda darbības nodrošināšanai papildus paredzēti 2,6 milj. eiro.
Viena no MK galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. 2021. gadā veikto darbaspēka nodokļu izmaiņu rezultātā tika mazināts darbaspēka nodokļu slogs (nodokļa ķīlis) zemu ienākumu saņēmējiem, kas gan joprojām ir nedaudz augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem. Attiecīgajām izmaiņām 2022. gadā plānoti 93,8 milj. eiro, paredzot, ka neapliekamais minimums no nākamā gada 1. janvāra būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī.
Nozaru prioritātēm nākamā gada valsts budžetā iekļauti 100,2 milj. eiro. Neatkarīgo iestāžu pasākumiem paredzēts 10,1 milj. eiro, 5,3 milj. eiro – ar valsts drošību saistītiem prioritāriem pasākumiem, bet vēl 4,4 milj. eiro kopīgiem pasākumiem.
2022. gada budžeta fiskālā telpa jaunām politikas prioritātēm, kurām nepieciešami papildu kārtējie izdevumi, ir nepilni 311 milj. eiro. Papildus šai telpai ir iespējams atbalstīt investīciju projektus un atbilstoši nepieciešamībai finansēt ar Covid-19 krīzi saistītos ārkārtas pasākumus.
Investīcijas 270 milj. eiro apmērā paredzēts ieguldīt dažādos nozīmīgos projektos, tostarp 57,7 milj. eiro novirzīs valsts reģionālo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai, bet 50 milj. eiro – Zemkopības ministrijas nozaru infrastruktūras pilnveidošanai un tehniskā nodrošinājuma atjaunošanai. Pašvaldību projektiem paredzēts atvēlēt 100 milj. eiro – 30 milj. eiro kā grantus un 70 milj. pašvaldību aizņēmuma limita palielinājumam.
Tāpat paredzētas investīcijas Latvijas militārās un aizsardzības industrijas attīstības projektiem, speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, valsts sociālās aprūpes centru infrastruktūras sakārtošanai un kapitālieguldījumiem un investīcijām Veselības ministrijas padotības iestādēs.
Paredzēts arī ieviest finanšu instrumentu aizdevumiem uzņēmumiem saistībā ar Covid-19 krīzi 41 milj. eiro apmērā.
Īstenojot nozaru darba samaksas palielināšanu, atgriezeniskais efekts budžetā no nodokļu ieņēmumiem mērāms teju 48 milj. eiro apmērā. Papildus tiek piemērotas korekcijas, kas ļauj īstenot apstiprinātos prioritāros pasākumus.
