Ņemot vērā situāciju Ukrainā un ar to saistīto sankciju ietekmi, liela daļa uzņēmumu saskārušies ar ievērojamu cenu
KP skaidro, ka komunikācija starp savā starpā konkurējošiem uzņēmumiem par apstākļiem, kas skar konkrēto nozari kopumā, pati par sevi nav aizliegta, ja netiek pārsniegtas konkurentu pieļaujamās sadarbības robežas, t.i., tiek ievērots Konkurences likuma (KL) 11.panta pirmajā daļā noteiktais vienošanās aizliegums.
KP norāda, ka katrs gadījums vērtējams individuāli, un noteiktos apstākļos kopēja tirgus dalībnieku, kas uzskatāmi par konkurentiem, komunikācija vai paziņojumi var nonākt KP redzeslokā. Īpaša uzmanība jāpievērš tādiem jautājumiem, kas saistīti ar komerciāli sensitīvu informāciju, ar uzņēmumu nākotnes plāniem un jebkādu citu informāciju, kas var ietekmēt konkurentu rīcību vai stratēģiju tirgū. Tādēļ uzņēmumiem jāvadās pēc turpmāk minētajiem principiem.
Tirgus dalībnieki drīkst:
- apspriest nozares kopējās problēmas, tai skaitā organizēt lobiju;
- veidot kopīgus izejvielu iepirkumus, lai iegādātos lielāku preču apjomu, tādējādi saņemot zemākas cenas;
- individuāli lūgt pircējam/piegādātājam pārskatīt esošos līgumus, ja pašreizējā politiskā un ekonomiskā situācija nebija paredzama, noslēdzot šos līgumus, un tā ir ietekmējusi tirgus dalībnieka spējas izpildīt līgumsaistības;
- apmainīties ar publiski pieejamu informāciju, vispārīgu informāciju, kur nevar identificēt informāciju par atsevišķu tirgus dalībnieku un/vai vēsturisku informāciju, kas ir vecāka vismaz par gadu.
Tirgus dalībnieki nedrīkst:
- saskaņot savu rīcību vai stratēģiju tirgū, t.sk. vienoties par kopēju nostāju pret saviem partneriem, pircējiem, piegādātājiem;
- apmainīties ar komerciāli sensitīvu informāciju.
Komerciāli sensitīva informācija ir jebkura informācija, kas var ietekmēt konkurenta rīcību vai stratēģiju tirgū, un tā var saturēt datus gan par pagātni, gan esošo situāciju, gan nākotni. Piemēram, par komerciāli sensitīvu informāciju tiek uzskatīta informācija par cenām, cenu veidošanās noteikumiem, pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas apjomiem, tirgus daļām, teritorijām, piedāvājumiem, dalību aktuālajos vai plānotajos pasūtītāju organizētajos iepirkumos (informācija par piedalīšanos vai nepiedalīšanos, piedāvājuma līgumcenu un ietvertajiem nosacījumiem), tāpat specifiskiem piegādātājiem vai apakšuzņēmējiem, iepirkuma apjomu, iepirkuma cenu, iepirkuma noteikumiem utt. Iepriekš uzskaitītā informācija, ar ko uzņēmumi nedrīkst apmainīties, ir tikai piemērs nevis izsmeļošs saraksts. KP vērtē katru situāciju individuāli, atkarībā no tās konteksta.
Individuālu līgumu izpildes problēmu apspriešana kolektīvi ir pieļaujama izņēmuma gadījumos, kad:
- problēma ir saistīta ar tirgus ietekmējošiem ārējiem krīzes apstākļiem, piemēram, degvielas cenu būtisku pieaugumu, u.c.;
- problēma ietekmē būtiskas nozares daļas dalībnieku līgumu izpildi, t.i., tās nav individuālu tirgus dalībnieku līgumu izpildes problēmas.
Šādās kolektīvās apspriedēs, piemēram, asociācijās, nedrīkst apspriest individuālu esošo līgumu nosacījumu analīzi vai nākotnes izmaiņu noteikšanu, kopīgi pieņemot par to lēmumu, kā arī šādas darbības nevar būt slēptas no tirgus. Tas ir būtiski visās nozarēs, bet it sevišķi nozarēs, kur tirgus dalībnieki ir atkarīgi no viena vai dažiem spēcīgiem pircējiem, un tādējādi asociācijas var būt kā mediators, kas iniciē risināt visu nozari ietekmējošas ekonomiskas problēmas, kas saistītas ar esošo līgumu izpildi. Vienlaikus individuālu līgumu pārskatīšanu, vienojoties par konkrētiem nosacījumiem, tirgus dalībniekiem jāveic patstāvīgi.
KP aicina rūpīgi vērtēt komunikāciju un sadarbību ar konkurentiem, un savas rīcības atbilstību KL 11.panta 1.daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam, veicot nepieciešamos soļus iespējama pārkāpuma nepieļaušanai, tāpat saskaņā ar šī pašu panta 3.daļu tirgus dalībnieki pirms vienošanās noslēgšanas var iesniegt KP ziņojumu par paredzēto vienošanos un saņemt lēmumu par tās atbilstību KL.
