Šajā mēnesī TOP3 1.vietā ir ierindojies raksts par kādu nozīmīgu tēmu – mobingu. Ko mūsdienās uzskata par mobingu? Bet par visu pēc kārtas žurnāla “iBizness” marta lasītāko rakstu TOP3!
1.vieta – mobings mūsdienās
Martā lasītākais raksts bija “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” juristes Ksenijas Koledas publikācija “Kas ir mobings mūsdienās?”.
Tiesību teorijā skaidrots, ka mobings un bosings ir divi atšķirīgi psiholoģiskā terora veidi. Par mobingu dēvē darbinieka īstenotu psiholoģisko teroru pret kādu citu kolektīva dalībnieku, bet par bosingu runā gadījumos, kad pret darbinieku psiholoģisko teroru vērš darba devējs. Tomēr, kā skaidro autore, atsaucoties uz Senāta spriedumu “šādam dalījumam ir vairāk teorētisks raksturs, jo gan mobinga, gan bosinga galvenā izpausme ir psiholoģiskais terors, kas pret darbinieku vērsts darba vietā. Līdz ar to secināms, ka mobings un bosings darba vietā faktiski nav uzskatāmi par diviem dažādiem psiholoģiskā terora veidiem. Tiek pieņemts, ka bosings pēc būtības ir mobinga paveids.”
Lai gan psiholoģiskais terors nav tieši minēts likumā, tiesību normās ietvertais jāskata kopsakarā ar visu pārējo, tostarp, juridisko literatūru. “Mobings darba tiesiskajās attiecībās norāda uz to, ka darba devējs nav izpildījis savu pienākumu nodrošināt darbinieka veselībai drošus un nekaitīgus darba apstākļus, vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu, kā arī atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpuma novēršanu,” norāda K. Koleda.
Viņa arī uzsver, ka tas, kas bija pieļaujams un normāls agrāk, šobrīd nereti var tikt uzskatīts par mobingu, tādēļ autore sniedz padomu: “Tikai ar konkrētiem un sistemātiskiem pasākumiem var nodrošināt, ka darba vide ir droša un labvēlīga visiem darbiniekiem. Ignorējot mobingu, uzņēmums ne tikai pakļauj riskam darbinieku psiholoģisko labklājību, bet nodara kaitējumu arī visai uzņēmuma kultūrai. Tāpēc ir būtiski rīkoties proaktīvi, lai nepieļautu mobinga izpausmes un veicinātu atklātu un cieņpilnu darba vidi.”
2.vieta – piekrīti vai maksā
“Sorainen” juristu Guntas Bambānes un Krišjāņa Knodzes publikācija “Piekrīti vai maksā – jaunā sociālo tīklu prakse” ierindojusies TOP3 2.vietā.
Autori pētīja, vai noteikt samaksu par nepiekrišanu personas datu izmantošanai, ir likumīgi.
Tika norādīts, ka izmaiņas “Meta” veica saistībā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām. “Jau kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas spēkā stāšanās 2018.gadā “Meta” ir apstrādājusi personas datus personalizētas reklāmas nolūkiem, par juridisko pamatu norādot to nepieciešamību līguma izpildei. Pēc 2022.gada nogalē pieņemtā Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas viedokļa un Īrijas uzraudzības iestādes lēmuma par šāda pamata neatbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulai “Meta” 2023.gada aprīlī paziņoja, ka maina personas datu apstrādes juridisko pamatu uz leģitīmajām interesēm. Par to tika iesniegtas tālākas sūdzības, proti, ka arī leģitīmās intereses var nebūt atbilstošs pamats personas datu apstrādei personalizētās reklāmas nolūkiem,” stāsta autori.
G. Bambāne un K. Knodze uzsver, ka “neskaidrības par piemērotu juridisku pamatu uz uzvedību balstītajai un personalizētai reklāmai nosacīti atrisināja Eiropas Savienības Tiesas 2023.gada 4.jūlija spriedums lietā C-252/21. Tātad ne līguma izpilde, ne leģitīmās intereses, visticamāk, nevar būt juridisks pamats datu apstrādei šim nolūkam. Derīgs pamats var būt vienīgi personas piekrišana, kas atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosacījumiem. Ņemot vērā šo spriedumu un personas datu apstrādes uzraugošo iestāžu turpmākos soļus, kā arī Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas rīkojumu, 2023.gada 10.novembrī Īrijas uzraugošā iestāde pieņēma lēmumu uzlikt liegumu “Meta” apstrādāt personas datus uz uzvedību balstītajai reklāmai, par apstrādes juridiskajiem pamatiem norādot līguma izpildi un leģitīmās intereses. “Meta” tika dota viena nedēļa šī lieguma izpildes nodrošināšanai.”
3.vieta – e-dokumentu glabāšana
Šobrīd lielākā daļa uzņēmuma dokumentu tiek glabāta elektroniski, tostarp arī ilgstoši glabājami dokumenti, piemēram, darba līgumi, kas jāglabā 90 gadus. Marta TOP3 noslēdz lasītāja jautājums: “Kā uzņēmums var būt pārliecināts, ka pakalpojumu sniedzējs arī pēc 90 gadiem spēs garantēt piekļuvi e-dokumentiem? Kā nodrošināties pret to pazušanu?”, uz kuru atbildi publikācijā “Cik droši glabāt dokumentus tikai elektroniski?” sniedz “Zvērinātu advokātu birojs FORT” pārstāvis Imants Kreičmanis.
Autors norāda: “Tā kā e-dokumenti fiziski vietu neaizņem, tos var glabāt kā alternatīvu papīra dokumentiem. Dokumentus digitalizējot un uzglabājot elektroniski, iespējams nodrošināties pret apdraudējumiem, kas varētu neatgriezeniski sabojāt papīra dokumentus, piemēram, pelējumu, ugunsgrēku, insektiem, grauzējiem un tamlīdzīgi.”
Turklāt jāatceras, ka e-dokumentiem ir tāds pats juridiskais spēks kā papīra dokumentiem, ja vien tiem ir elektroniskais paraksts un citi Dokumentu juridiskā spēka likumā noteiktie obligātie dokumenta rekvizīti. Tomēr par dokumentu glabāšanu jebkurā gadījumā ir atbildīgs pats uzņēmuma vadītājs.
Runājot par risku, ka e-dokumenti neglabāsies pietiekami ilgi, I. Kreičmanis sniedz padomu: “Pastāv dažādi varianti, kā nodrošināties pret gadījumiem, kad dokumenti netiek glabāti atbilstoši normatīvajos aktos noteikto termiņu prasībām. Iespējams noglabāt dokumentu kopijas pie dokumentu glabāšanas vai līdzīgu pakalpojumu sniedzējiem, taču arī tas nav pilnībā drošs risinājums, jo pastāv risks, ka attiecīgie pakalpojuma sniedzēji var pārtraukt savu darbību vai reorganizēties vai dokumentu uzglabāšanas procesā var notikt kādas citas tehniskas problēmas.”
Autors arī uzsver, ka “dokumentu drošu glabāšanu iespējams nodrošināt ar dažādiem tehniskiem līdzekļiem, piemēram, e-dokumentu kopiju glabāšana vienlaikus pie vairākiem pakalpojumu sniedzējiem, kopiju glabāšana tiešsaistē vairākās vietās vienlaicīgi, datņu uzglabāšana vairākos pārnēsājamos datu nesējos un tamlīdzīgi”.
