Covid-19 pandēmija bija ne tikai izaicinājums veselības aprūpes sistēmai un līdz šim ierastās ikdienas radikālai pārkārtošanai, bet izaicinājumu un jaunu risinājumu adaptācija cīņai ar intelektuālā īpašuma noziegumiem. Eiropas Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas jaunākais ziņojums atklāj, ka šajā divu gadu periodā viltoto preču ražotāji un izplatītāji izmantoja jaunos apstākļus, un tiesībsargājošajām iestādēm vajadzēja operatīvi ieviest efektīvākas metodes noziegumu apkarošanai, informē Patentu valde.
Sākoties Covid-19 pandēmijai, viltojumu apkarošana tika aizvirzīta otrajā plānā, jo prioritāte bija nozaru, iestāžu, organizāciju, valsts pārvaldes un kopumā visas sabiedrības pielāgošanās jaunai, līdz šim nepieredzētai situācijai, kad tika noteikta sociālā distancēšanās, attālinātais darbs un citas normas, lai kavētu vīrusa izplatību. Jaunos apstākļus savā labā izmantoja viltoto preču ražotāji, kas reaģēja uz pircēju uzvedības maiņu, tostarp lojalitātes mazināšanos pret zīmoliem, kas ļāva noziedzīgajiem grupējumiem gūt labu peļņu. Viltotāji ātri adaptējās un izmantoja plaukstošo e-komerciju, jo īpaši ļaunprātīgi izmantojot sociālo mediju platformas, kurās pārdeva viltotas preces.
Turklāt pandēmija bija laiks, kad izaicinājumi tika radīti ne tikai zināmiem zīmoliem, bet arī veselības aprūpes sistēmai, jo viltotāji reaģēja uz sabiedrības noskaņojumu, bailēm no pandēmijas, iepludinot tirgū viltotus Covid-19 testus, sejas maskas, cimdus, antibakteriālo apģērbu, tādējādi aizpildot oriģinālas izcelsmes produktu deficītu tā lielā pieprasījuma dēļ. Vēl lielāku apdraudējumu sabiedrības veselībai radīja viltotu medikamentu izplatība, jo iedzīvotāji meklēja zāles, kas varētu ārstēt vīrusu. Pasaules Muitas organizācija šajā periodā reģistrējusi aptuveni 200 konfiskācijas gadījumu saistībā ar viltotu Covid-19 aizsardzības produktu un medikamentu izplatīšanu.
Vienlaikus 2020.gads iezīmēja visai pasīvu periodu viltojumu konfiskācijas jomā, kas bija saistīts gan ar ierobežojumiem, kas skāra viltojumu globālu izplatību, gan arī fokusu uz sabiedrības veselību. Piemēram, gaisa satiksmes pārtraukšana ievērojami ietekmēja viltoto preču eksportu no Ķīnas. Atsākoties regulārai gaisa satiksmei, finansiālās grūtībās nonākošie viltotāju grupējumi bija spiesti samazināt produkcijas apjomus. Tikmēr citās valstīs esošie viltotāju grupējumi adaptējās jaunajai situācija un Ķīnas īslaicīgajam norietam - pieauga citu valstu loma viltoto preču loģistikas ķēdēs – priekšplānā izvirzījās tādas valstis kā Filipīnas, Vjetnama, Kolumbija un Meksika.
