Kad gaisā jau teju sajūtams pavasaris, kādā brīvākā brīdī laiks paņemt tējas krūzi un apskatīt februāra “iBizness” lasītāko rakstu TOP3!

1.vieta – obligātie bezskaidras naudas norēķini

Kā zināms, 2025.gada 1.aprīlī spēkā stājas izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN), kas paredz, ka tirdzniecības vietās, kurās apgrozījums gada laikā pārsniedz 50 000 eiro, būs jāievieš arī bezskaidras naudas norēķini. Pēdējais laiks noskaidrot, uz kuriem uzņēmumiem attiecas šīs prasības. Piemēram, vai jāievieš bezskaidras naudas norēķini, ja uzņēmumam ir vairāki veikali – struktūrvienības –, kas atrodas blakus, atsevišķi nepārsniedz 50 000 eiro aprozījumu, bet kopā pārsniedz?

Publikācijā “Par bezskaidras naudas norēķinu obligātu ieviešanu” (iBizness.lv, 19.02.2025.) Finanšu ministrija norāda, ka šobrīd bezskaidrā naudā obligāti jānorēķinās tikai vairumtirdzniecībā, darījumos ar nekustamo īpašumu un tādos darījumos, kuros tiek pārsniegta darījuma summa 7200 eiro. Uz citiem darījumiem šāda norma neattiecas, tāpēc drīkst veikt darījumus, pieņemot tikai skaidru naudu.

Tomēr no 2025.gada 1.aprīļa spēkā stāsies izmaiņas likumā par NN, kas paredz, “ja nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tirdzniecības automātā, kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar juridisko adresi vai struktūrvienības adresi, iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro, tad šajā juridiskajā adresē un/vai struktūrvienībā un/vai tirdzniecības automātā (tas ir, tajā vietā, attiecībā uz kuru izpildās šis apgrozījuma kritērijs) nodokļu maksātājs nodrošina iespēju klientiem papildus norēķiniem skaidrā naudā norēķināties arī bezskaidrā naudā”.

Līdz ar to – pat gadījumos, ja tirdzniecības vietas atrodas blakus un visas kopā pārsniedz noteikto 50 000 eiro apgrozījumu, bet ir reģistrētas kā dažādas struktūrvienības, uz tām neattiecas pienākums ieviest bezskaidras naudas norēķinus, ja katra struktūrvienība atsevišķi nepārsniedz noteikto apgrozījumu.

2.vieta – kā intereses likt pirmajā vietā?

Laikā, kad darbaspēka piesaiste rada izaicinājumu darba devējiem, bet piemērotas darbavietas atrašana teju dzen izmisumā darba meklētājus, rodas jautājums – vai darba tirgus ir sava veida arēna, kurā notiek cīņa par to, kurai no pusēm izdosies gūt lielāku labumu ar iespējami mazāku ieguldījumu? Kā salāgot vadības un darbinieku intereses, lai “vilks paēdis un kaza dzīva”? Uz šo jautājumu publikācijā “Vadītājs un darbinieks – kā intereses ir pirmajā vietā?” (iBizness.lv, 07.02.2025.) atbildes meklē izaugsmes vadības trenere Rūta Bumbiere.

Viņa norāda, ka “šobrīd darba tirgu vairāk vai mazāk diktē darba ņēmēji, un vadītāji nereti baidās novilkt stingrākas robežas, lai darbalaiks tiktu veltīts tam paredzētajam mērķim. Lai gan šādi apstākļi uzņēmējam var nebūt patīkami, tomēr tie liek ieklausīties, mācīties un pielāgoties, mainot ne tikai uzņēmuma procesus, bet arī vadības attieksmi. Vadītāji tiek apmācīti, kā meklēt un atrast kompromisus un līdzsvarot intereses. Īpaši tāpēc, ka, mainoties paaudzēm, citādas ir arī darbinieku gaidas un vērtības, attiecīgi pārmaiņas pieprasa arī darba kultūra”.

Autore atgādina, ka abām pusēm ir svarīgi ievērot līdzsvaru starp došanu un ņemšanu, kā arī sarunāties. “Ir vērts runāt ar darbiniekiem, gan regulāri ieplānojot laiku mērķtiecīgām sarunām, gan brīžos, kad rodas sajūta, ka kaut kas ir mainījies – uzdot jautājumus un ieklausīties atbildēs ar atvērtu prātu un sirdi. Svarīgi ir “nestrēbt karstu”, mēģināt saprast vienam otru, meklēt abpusēji labākos risinājumus, kā arī būt atklātiem un godīgiem – kas ir un kas nav iespējams,” norāda R. Bumbiere.

Darba attiecības un līdzsvars starp vadības un darbinieku interesēm ir sarežģīta lieta, tāpēc nedrīkst aizmirst par kvalitatīvām sarunām, profesionālu un cieņpilnu attiecību veidošanu un motivācijas veicināšanu.

3.vieta – ārvalstu dokuments un tā paraksts

Februāra lasītāko rakstu TOP3 noslēdz Uzņēmumu reģistra (UR) Juridiskās nodaļas juriskonsultes Viktorijas Pogodinas publikācija “Ārvalstīs sagatavots dokuments un tā paraksts” (iBizness.lv, 13.02.2025.).

Autore skaidro, ka ir dažādas nianses, kas jāņem vērā, ja uzņēmuma sadarbības partneris, valdes loceklis vai īpašnieks atrodas ārvalstīs un elektroniski sagatavotos dokumentus iesniegšanai UR paraksta ar ārvalstīs izsniegtu e-parakstu, – dokumentam jāsatur visi nepieciešamie rekvizīti, tas jāparaksta ar kvalificētu e-parakstu, kā arī jāizmanto atbilstošs dokumenta formāts.

V. Pogodina norāda – “UR ikdienā saņem dažādus elektroniskos dokumentus, kuru parakstīšanai izmantoti arī citu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs reģistrēto uzticamības pakalpojumu sniedzēju izsniegtie e-paraksti. Visbiežāk dokuments netiek pieņemts, jo:

  • tam nav pievienots kvalificētais e-paraksts;
  • tam nav pievienots kvalificēts laika zīmogs;
  • tas nav izstrādāts atbilstošā formātā”.

“Ja dokumentu plānots iesniegt Latvijas valsts vai pašvaldību iestādē, pirms dokumenta parakstīšanas jānoskaidro, kāda līmeņa e-paraksts visiem dokumenta parakstītājiem ir,” stāsta autore. “Ja tas nav zināms vai ir šaubas par e-paraksta līmeni, jāvēršas pie sava pakalpojuma sniedzēja un nepieciešamības gadījumā jānokārto formalitātes, lai iegūtu kvalificētu e-parakstu.” Turklāt jāpārliecinās arī par to, vai visi dokumenta parakstītāji tam varēs pievienot arī kvalificētu laika zīmogu.

“Elektroniskie dokumenti ir jāizstrādā kādā no normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentu formātiem vai formātos, kurus iestāde norādījusi,” autore atgādina, norādot, ka bieži, parakstot dokumentus ar “ārvalstu e-parakstiem”, tie tiek saglabāti neatbilstošā formātā.