Starp darbiem, kas uzņēmumā jāpaveic līdz svētkiem, un ikdienas rūpēm, iesakām atrast brīdi, lai apskatītu marta “iBizness” lasītāko rakstu TOP3!

1.vieta – izaicinošā vadītāja loma

Iemesli kļūt par vadītāju katram ir atšķirīgi – kādu vada ambīcijas, vēlme saņemt lielāku algu vai atzinību, bet kāds cits vadītāja krēslā ir nokļuvis tāpēc, ka cita, piemērotāka kandidāta uzņēmumā nav. Tomēr reizēm cilvēki ne līdz galam apzinās, kāpēc ir uzņēmušies šo lomu un kas ir iekļauts “vadītāja komplektā”. Kā pieņemt savu vadītāja lomu un sasniegt labākos rezultātus? Šis jautājums ir kļuvis par marta lasītāko rakstu TOP3 līderi, un uz to publikācijā “Izaicinošā vadītāja loma” (iBizness.lv, 24.03.2025.) atbildes meklē Rūta Bumbiere.

Viņa norāda, ka “nereti papildus cerētajiem bonusiem vadītājiem nākas sastapties ar dažādām negaidītām un nepatīkamām blaknēm – ne tikai kolēģu un padoto, bet arī paša gaidām un vērtējumu, nepieciešamību pieņemt nepopulārus lēmumus un uzņemties atbildību par sava un komandas darba rezultātu”. Turklāt reizēm klāt nāk arī vientulības sajūta, dažādi konflikti un nesaprašanās, kas jārisina.

Autore atgādina, ka vadītāja loma ir daudzšķautņaina un atšķiras dažādos uzņēmumos. “Priekšstati par to, kādam ir jābūt vadītājam, veidojas no personiskās pieredzes – paša piedzīvotā, esot padotajam, un arī no mācītā vai iedomātā, kādam būtu jābūt vadītājam. Nereti vadītāji cenšas vadīt citus, līdz galam neapzinoties, ko tas nozīmē jeb kādus uzdevumus tas ietver, kā arī ko dažādas puses no viņa un arī viņš pats no sevis šajā lomā sagaida,” atklāj R. Bumbiere, uzsverot, ka viena no vadītājam nepieciešamajām prasmēm ir vadīt citus, parūpējoties par sava enerģijas līmeņa uzturēšanu.

R. Bumbiere arī atklāj, ka “Būt par vadītāju nav vienkārši, bet būt par labu vadītāju ir vēl grūtāk. Un tas ir jāmācās”.

2.vieta – tehnoloģijas cīņā ar prokrastināciju

Prokrastinācija jeb darāmā atlikšanu uz vēlāku laiku ir problēma, ar kuru nākas saskarties gan parastam darbiniekam, gan vadītājam. Publikācijā “Kā tehnoloģijas var palīdzēt darbus neatlikt uz vēlāku laiku?” (iBizness.lv, 14.03.2025.) Liene Auziņa-Jurgeviča apskata dažādus tehnoloģiskos risinājumus, kas var palīdzēt cīņā ar prokrastināciju.

Autore uzsver: “Dzīves ritms, steiga un dinamika pieprasa līdzvērtīgas metodes, kā cīnīties ar šo psiholoģijas fenomenu – prokrastināciju. Nepieciešami paņēmieni, kas disciplinē uzreiz un panāk tūlītēju efektu. Lai cīnītos ar prokrastināciju, var izmantot dažādus laika pārvaldības, koncentrēšanās uzlabošanas un “laika zagļu” bloķēšanas rīkus”. Pie šādiem rīkiem tiek pieskaitīti rīki “Treilo”, “Microsoft To Do”, “Asana”, “Forest”, “Freedom” un citi.

“Ikdienas darbā lielu laika ekonomiju spēj sniegt mākslīgā intelekts (MI) priekšrocības. MI risinājumi var palīdzēt gan pārvarēt ieradumu atlikt darāmo uz vēlāku laiku, gan arī gūt papildu motivāciju,” norāda L. Auziņa-Jurgeviča. Ir virkne rīku, ko iespējams izmantot ikdienā. Šos risinājumus nosacīti var iedalīt trīs grupās:

  • asistenti, kas palīdz plānot uzdevumus, radīt saturu un strukturēt darbu – “Microsoft Copilot”, “Notion AI”, “ChatGPT”;
  • MI balstīti rīki, kas pielāgojas lietotāja paradumiem, – automātiskie atgādinājumi;
  • motivējoši asistenti, kas sniedz personalizētus ieteikumus, – virtuālie mentori.

Nenoliedzami ikdienas darbā tehnoloģijas ir lielisks palīgs, tomēr autore atgādina, ka galvenie soļi tehnoloģiju jēgpilnai izmantošanai ir “izvēlēties rīkus, kas atbilst personīgajam darba stilam; izmēģināt dažādas metodes, lai atrastu efektīvāko, kā arī sekot progresam un pielāgot stratēģiju”.

3.vieta – valdes priekšsēdētāja atbildība

Marta lasītāko rakstu TOP3 noslēdz Viktorijas Jarkinas-Točas publikācija “Valdes locekļa un valdes priekšsēdētāja atbildība” (iBizness.lv, 18.03.2025.).

Autore skaidro, ka Komerclikumā (KL) nav definēta valdes priekšsēdētāja atsevišķā atbildība vai tiesības, salīdzinot ar citiem valdes locekļiem. Līdz ar to šo jautājumu var noregulēt sabiedrības statūtos vai iekšējā regulējumā

V.Jarkina-Toča norāda, ka “no KL normām var secināt, ka valdes priekšsēdētājs ir valdes loceklis, kas organizē valdes darbu, vada un pārstāv sabiedrību, kā arī statūtos vai sabiedrības iekšējos dokumentos valdes priekšsēdētājam var paredzēt īpašas tiesības un arī noteikt īpašu atbildību. Praksē valdes priekšsēdētājam galvenokārt ir vienpusējās pārstāvības tiesības, savukārt citiem valdes locekļiem tās var būt tikai kopā ar valdes priekšsēdētaju vai vēl vienu vai vairākiem valdes locekļiem. Taču būtiski, ka ne likums, ne tiesu prakse nenosaka valdes priekšsēdētājam lielāku atbildību, salīdzinot ar citiem valdes locekļiem, izņemot, ja statūtos vai sabiedrības iekšējos dokumentos nav paredzēts citādi”.

“Runājot par valdes priekšsēdētāja atbildību, svarīgi atzīmēt, ka valdes locekļi, tostarp arī valdes priekšsēdētājs, ir solidāri atbildīgi par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem,” skaidro autore. “Saskaņā ar KL 169.panta 3. un 4.daļu amatpersona nav atbildīga par sabiedrības zaudējumiem, ja amatpersona pierāda, ka tā rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tāpēc ir tik būtiski, lai starp valdes locekļiem būtu atbildības un kompetences sadalījums.”

Kopumā autore norāda, ka “valdes priekšsēdētājs tiesību vai atbildības ziņā ne ar ko neatšķiras no citiem valdes locekļiem, izņemot, ja statūtos vai sabiedrības iekšējos dokumentos noteikts citādi. No minētā arī tieši izriet, ka valdes priekšsēdētājs ir atbildīgs līdzīgi kā valdes locekļi un otrādi”.