Ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, visvairāk papildu līdzekļi novirzīti veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai – 131,2 milj. eiro, to paredz pieņemtais likums "Par valsts budžetu 2022. gadam". Savukārt papildu 12,1 milj. eiro nākamgad piešķirti augstas gatavības projektiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai, informē Saeimas Preses dienests.
Kam tiks novirzīta lielākā naudas summa?
Ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, visvairāk papildu līdzekļu nākamgad plānots novirzīt veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai – 131,2 milj. eiro. Savukārt papildu 12,1 milj. eiro nākamgad piešķirti augstas gatavības projektiem šīs krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai.
Medicīnas jomai papildus paredzēts novirzīt 130,5 milj. eiro. No tiem 49,8 milj. eiro paredzēti kompensējamo zāļu iegādei, iekārtām un aprīkojumam onkoloģijas jomā, savukārt 40,6 milj. eiro – ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam, tostarp 35 milj. eiro medicīnas personālam, bet 5,9 milj. – ārstiem-rezidentiem. 4,6 milj. novirzīs paliatīvās aprūpes nodrošināšanai. Tāpat papildu līdzekļi piešķirti ierīču nodrošināšanai insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem.
Algu un pabalstu pieagums atsevišķās jomās
Nākamgad darba samaksas pieaugums paredzēts ne vien ārstniecības personām, bet arī vairākās citās jomās strādājošajiem. Iekšlietu jomā nodarbināto algu pieaugumam novirzīs 20,7 milj., bet pedagogu atalgojuma pieaugumam – 17,5 milj. eiro, tostarp 2,3 milj. paredzēti pirmsskolas pedagogiem. 9,9 milj. eiro piešķirti aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs, 8 milj. – kultūras jomas darbiniekiem, trīs milj. – valsts drošības iestādēs strādājošajiem, savukārt papildu 1,4 milj. eiro – nodarbinātajiem probācijas dienestā.
Nākamgad 91,3 milj. eiro novirzīs šī gada jūlijā uzsāktās ģimenes valsts pabalsta reformas īstenošanai, savukārt stipendiju paaugstināšanai studējošajiem – 6,2 milj. eiro, tostarp 3,7 milj. piešķirti sociālajām stipendijām studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm.
Piešķirtie līdzekļi infrastruktūrai
Papildu 57,7 milj. eiro nākamgad ieguldīs reģionālo autoceļu pārbūvē un atjaunošanā, 14,5 milj. eiro valsts robežas infrastruktūras izveidē, bet 12 milj. – ugunsdzēsēju un glābēju autotransporta bāzes atjaunošanā. Papildu 10,6 milj. eiro piešķirti zinātnes bāzes finansēšanai, fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem, trīs miljoni – policistu un izmeklētāju izglītības sistēmas pilnveidei, bet 2,6 milj. eiro – Mediju atbalsta fondam.
Izmaiņas nodokļu jomā
Lai mazinātu darbaspēka nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, no nākamā gada paaugstināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, vienlaikus tas paaugstināts arī pensionāriem. No 2022. gada 1. janvāra neapliekamais minimums būs 350, bet no 1. jūlija – 500 eiro apmērā. Līdz šim maksimālais neapliekamais minimums bija 300 eiro, bet pensionāriem – 330 eiro mēnesī.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālā summa 2022. gadā no līdzšinējiem 62 800 eiro palielināta līdz 78 100 eiro.
No nākamā gada grāmatām, preses izdevumiem un ziņu portāliem piemēros samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 5% apmērā līdzšinējo 12% vietā.
Nākamgad nodokļu ieņēmumus ietekmēs iepriekš pieņemtie lēmumi nodokļu jomā. Lielāks būs dabas resursu nodoklis atsevišķiem objektiem, akcīzes nodoklis cigaretēm, cigāriem, cigarillām, smēķējamai, karsējamai tabakai, e-cigarešu šķidrumiem un to izgatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem, kā arī saldinātajiem dzērieniem.
Likums "Par valsts budžetu 2022. gadam" noteic, ka lielās valsts kapitālsabiedrības budžetā ieskaitīs 64% no šī gada peļņas, tostarp AS "Latvenergo" ieskaitīs ne mazāk kā 70,16 milj. eiro, VAS "Latvijas valsts meži" – ne mazāk kā 55,89 milj. eiro, AS "Augstsprieguma tīkls" – ne mazāk kā 29,14 milj. eiro, AS "Latvijas loto" – ne mazāk kā 5,29 milj. eiro, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" – ne mazāk kā 2,2 milj. eiro.
Papildu finansējums
Skatot budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus finansiāli atbalstīt dažādus pasākumus un projektus, Saeima atbalstīja finanšu līdzekļu piešķiršanu virknei nevalstisko organizāciju un biedrību, kā arī skolām, kultūras iestādēm, sporta būvēm, pašvaldību projektiem, sociālās rehabilitācijas pasākumiem, baznīcu uzturēšanai, jaunuzņēmumu atbalstam un citiem pasākumiem.
Tāpat papildu finansējums piešķirts Centrālajai vēlēšanu komisijai 14. Saeimas vēlēšanu organizēšanai, kā arī atbalstam maznodrošinātiem iedzīvotājiem energoresursu cenu kāpuma ietekmes mazināšanai.
Budžeta deficīts
Nākamgad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 10,6 mljrd. eiro, savukārt izdevumi – 12,4 mljrd. eiro apmērā. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 mljrd. eiro jeb 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Ieņēmumi nākamgad plānoti par 1,078 mljrd. eiro, savukārt izdevumi – par 1,642 mljrd. eiro lielāki nekā 2021. gadā.
Likums "Par valsts budžetu 2022. gadam", likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" un grozījumi 12 likumos, kas saistīti ar budžetu, stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.
