Lai aizsargātu mediju plurālismu un neatkarību, kā arī nodrošinātu vēl lielāku caurskatāmību attiecībā uz valsts un pašvaldību piešķirtajiem līdzekļiem reklāmas pakalpojumiem, 2025.gada 22.jūlija sēdē Ministru kabinets (MK) atbalstīja iniciatīvu ieviest regulas 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū, jeb tā sauktā Eiropas Mediju brīvības akta prasības nacionālajā likumdošanā, informē MK.
Pie Eiropas Mediju brīvības akta prasību izvērtēšanas strādāja Kultūras ministrijas izveidota starpinstitūciju darba grupa, kuras locekļi 11 sanāksmēs un vairākās atsevišķās diskusijās sagatavoja priekšlikumus pakāpeniskai tā ieviešanai – regulas pantu piemērošanas nodrošināšanai Latvijā ir jāveic grozījumi tiesību aktos, jāizveido ieviešanas mehānisms un jāpiešķir tam nepieciešamais finansējums.
Eiropas Mediju brīvības akta ieviešanā veicamie uzdevumi sadalīti divos posmos, pirmais no tiem paredz:
- likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" jānosaka, ka Uzņēmumu reģistrs tā masu informācijas līdzekļu (MIL) reģistrā iekļauj un dara publiski pieejamu mediju pakalpojumu sniedzēju iesniegto pašdeklarēto informāciju par publiskā finansējuma gada kopējo summu, kas mediju pakalpojumu sniedzējiem piešķirta valsts reklāmai;
- jānosaka Nacionālā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) par regulas normās noteikto mediju tirgus koncentrāciju novērtēšanu atbildīgā iestāde;
- jānosaka, ka NEPLP būs valsts regulatīvā iestāde, kas uzraudzīs un katru gadu ziņos par valsts reklāmas izdevumu piešķiršanu mediju pakalpojumu sniedzējiem.
Savukārt otrajā posmā:
- jāveic MIL reģistra, kā arī reģistrācijas procedūras, definīciju, subjekta izslēgšanas kārtības no reģistra u. c. ar reģistra vešanu saistīto aspektu pārskatīšana, paredzot esošā MIL reģistra konceptuālu pārmainīšanu uz mediju pakalpojumu sniedzēja, nevis juridiskas personas jeb objekta reģistrāciju;
- jānodrošina jaunas datu kopas pakāpeniska izveidošana Latvijas Atvērto datu portālā par publisko personu finansējuma piešķīrumiem valsts reklāmai.
Līdz ar Eiropas Mediju brīvības akta ieviešanu nacionālajā likumdošanā veicamas vairākas izmaiņas – likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” jāievieš normas, kuras nepieciešamas regulas prasību piemērošanas nodrošināšanai, tostarp jāietver definīcijas, jānosaka par atsevišķu regulas prasību pantu piemērošanu kompetento atbildīgo iestādi, kā arī jāpapildina mediju pakalpojumu sniedzēju un publisko iestāžu vai struktūru pienākumi.
Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā jāaizstāj likumā norādītā Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu ar Eiropas Mediju pakalpojumu padomi, kā arī jāpapildina NEPLP likumā noteikto kompetenci, ņemot vērā likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” paredzētos grozījumus.
