Lai Latvijā, nosakot regulējumu kriptoaktīvu tirgus darbībai, veicinātu šīs jomas attīstību, 2024.gada 13.jūnijā tika pieņemts Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, kā arī saistītie grozījumi vēl septiņos likumos, informē Saeima.

Saeima regulējumu noteikusi, pārņemot Eiropas Savienības prasības. Likums attiecas uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus.

Kā kompetentā uzraudzības iestāde kriptoaktīvu jomā noteikta Latvijas Banka (LB). Jaunais likums nosaka bankas tiesības un pienākumus, tostarp pilnvaras noteikt likuma subjektu darbību regulējošas prasības, pakalpojuma sniedzēju darbības pārskatu un citas sniedzamās informācijas saturu un iesniegšanas kārtību.

Tāpat LB noteiktas izmeklēšanas pilnvaras, un par pārkāpumiem kriptoaktīvu jomā tā varēs piemērot administratīvos pasākumus un noteikt sankcijas. LB arī varēs noteikt kritērijus, ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izmanto, lai nodrošinātu, ka klientiem konsultācijas vai informāciju par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedz fiziskas personas, kurām ir nepieciešamās zināšanas un kompetence šajā jomā.

Jaunais likums nosaka arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus, tostarp reģistrēties LB un saņemt atļauju emitēt, publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai kriptoaktīvus vai sniegt kriptoaktīvu pakalpojumu. Par atļaujas izsniegšanu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būs jāveic maksājums LB, un plānots, ka tas būs atkarīgs no šīs jomas uzraudzībai nepieciešamo resursu un sniegto pakalpojumu apjoma, kā arī plānotajiem ienākumiem no šī pakalpojuma sniegšanas.    

Finanšu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka patlaban Latvijā ir ap 10 kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, un tie ir reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā. Šiem pakalpojumu sniedzējiem no 2025.gada jūlija būs jāpārreģistrējas LB.

Kriptoaktīvu pakalpojumu likums stāsies spēkā 2024.gada 30.jūnijā.