Pieņemti grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā. Ar tiem precizētas sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritēriji, kā arī sociālā uzņēmuma pazīmes, informē Saeima.
Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus.
Kā atzīmē grozījumu autori Labklājības ministrijā (LM), praksē tiek konstatēti gadījumi, kad pretendenti formāli atbilst sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām un rada nelielu sociālu ietekmi, taču, izvērtējot to darbību kopumā, secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis pamatā ir vērsts uz peļņas gūšanu.
Ar grozījumiem precizēts sociālā uzņēmuma jēdziens, nosakot, ka tas veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi. Ar to saprotama tāda saimnieciskā darbība, kuras mērķis ir sociālā labuma sniegšana noteiktām sabiedrības grupām vai sabiedrībai kopumā un kuras radītā sociālā ietekme ir atbilstoša izvēlētajam sociālajam mērķim un reālajam saimnieciskās darbības apjomam. Likuma grozījumi paredz uzdevumu LM izstrādāt sociālās ietekmes izvērtēšanas vadlīnijas.
Ministru kabinetam būs jānoteic prasības algotu darbinieku nodarbināšanai, lai komersants varētu iegūt sociālā uzņēmuma statusu (piemēram, darbinieku skaits, slodzes, nepilna darba laika noteikšana, darba samaksas apmērs). Tas nepieciešams, lai novērstu to, ka tikai formāli tiek izpildīta likumā ietvertā prasība nodarbināt algotus darbiniekus.
Uz sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu varēs pretendēt tādi uzņēmumi, kuri nav uzskatāmi par administratīvi sodītiem par pārkāpumu, kas saistīts ar darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies nāve. Uz sociāla uzņēmuma statusu nevarēs pretendēt arī tie uzņēmumi, kas sodīti par pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, kā arī pārkāpumiem, kas saistīti ar darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā, valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu, vai atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu.
Uz sociālā uzņēmuma statusu turpmāk nevarēs pretendēt arī tādi uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju ir nodokļu, nodevu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro.
Lai nodrošinātu ierobežojošu kritēriju samērīgumu, ar grozījumiem noteikta arī iespēja, izvērtējot konkrēto situāciju, lemt par sociālā uzņēmuma statusa saglabāšanu, piemēram, ja uzņēmums LM noteiktajā termiņā iesniedz informāciju, kas apliecina konstatēto pārkāpumu vai neatbilstības novēršanu un sociālā uzņēmuma darbības pilnveidi.
Tāpat ar grozījumiem noteiktas tiesības sabiedriskā labuma organizācijai dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ar nosacījumu, ka tā sešu mēnešu laikā no dibināšanas brīža iegūst sociālā uzņēmuma statusu.
