Tiesas brīdinājums par parādu piedziņu ir derīgs bez paraksta par tā saņemšanu, to paredz grozījumi Civilprocesa likumā, kas ir spēkā no 2025.gada 1.aprīļa. Jaunā kārtība motivēs parādniekus ātrāk risināt savas parādsaistības, tādējādi izvairoties no tiesvedības procesiem nākotnē un turpmāka parādu apjoma pieauguma, informē Tieslietu ministrija.
Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā ir vienkāršota tiesvedības procedūra, kas nodrošina ātrāku un arī lētāku iespēju atgūt parādus, par kuriem nav strīdu, kā arī samazina izmaksas pašam parādniekam. Procedūras pamatā ir kreditora veidlapā izklāstīts un caur tiesu izsniegts brīdinājums parādniekam par parādu. Tiesa parādniekam nosūta brīdinājumu par parāda piespiedu izpildīšanu, kopā ar atbildes veidlapu, kurā parādniekam jāatzīmē vai tas parādu atzīst vai arī tam ir iebildumi pret parāda pamatotību.
Pirms grozījumu spēkā stāšanās tiesas nosūtītie dokumenti – brīdinājums un atbildes veidlapa – ar Latvijas Pasta starpniecību tika izsniegti parādniekam pret parakstu. Ja brīdinājumu parādniekam pret parakstu neizdevās izsniegt, tiesa atstāja pieteikumu bez izskatīšanas. Ar grozījumiem ir mainīta brīdinājuma izsniegšanas kārtība. Lai uzskatītu, ka personai tiesas sūtītais brīdinājums ir izsniegts, vairs nebūs nepieciešams saņemt personas parakstu, jo turpmāk pietiks tikai ar brīdinājuma nosūtīšanu. Turpmāk no parādnieka tiek sagaidīta aktīva rīcība – reaģēt uz tiesas nosūtīto brīdinājumu noteiktā termiņā. Ja parādnieks nereaģēs uz tiesas nosūtīto brīdinājumu, tiks uzskatīts, ka viņš neiebilst pret parādu un tiesnesis pieņems lēmumu par pieteikumā norādītā parāda piespiedu izpildi. Tiesneša lēmums stāsies spēkā nekavējoties.
Tātad grozījumi paredz, ka turpmāk brīdinājums uzskatāms par izsniegtu parādniekam, ja tas nosūtīts uz parādnieka oficiālo e-adresi (trešajā dienā pēc nosūtīšanas), vai, ja tas nav iespējams, – nosūtīts parādniekam ierakstītā sūtījumā (septītajā dienā pēc nosūtīšanas). Brīdinājums ierakstītā sūtījumā juridiskai personai tiks sūtīts uz tās juridisko adresi, savukārt fiziskai personai – uz deklarētās dzīvesvietas adresi. Ja fiziskai personai nav deklarētās dzīvesvietas adreses, ierakstīts sūtījums tiks sūtīts uz dzīvesvietas adresi, ko pieteikumā būs norādījis pieteicējs, ja šī adrese viņam būs zināma.
