Saeima konceptuāli 1. lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus Zemesgrāmatu likumā, ar kuriem paredzēts vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras, nodrošinot nepieciešamo datu nodošanu starp Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un Būvniecības informācijas sistēmu (BIS), informē TM.

Grozījumi paredz, ja ēkas (būves) īpašniekam ir elektronisks paraksts, īpašnieks iesniegumu par būves, tajā skaitā, jaunbūves ierakstīšanu, kā arī būves dzēšanu zemesgrāmatā, turpmāk varēs iesniegt aizpildot speciālu tiešsaistes formu BIS tīmekļa vietnē. Personas iesniegums pēc lēmuma par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā vai izziņas par būves neesamību pieņemšanas kopā ar būves ierakstīšanai zemesgrāmatā nepieciešamajiem BIS datiem un dokumentiem tiks nodots zemesgrāmatai.

Šobrīd, lai zemesgrāmatā ierakstītu būvi, īpašnieks iesniedz nostiprinājuma lūgumu, kā arī pievieno aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, bet būves dzēšanas gadījumā – dokumentu, kas apliecina ēkas (būves) neesamību, savukārt jaunbūves gadījumā – izziņu, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un jaunbūves raksturojuma oriģinālu vai norakstu.

Grozījumos papildus arī noteikts, ka privātpersonām nebūs jāpievieno nostiprinājuma lūgumam dokumenti, ko būvvalde būs pieņēmusi sākot ar 2020. gada 1. janvāri, jo rajona (pilsētas) tiesa tos izgūs tiešsaistē. Grozījumi paredz, ka šādā gadījumā izmaiņu nostiprināšanas pamatā būs no BIS izgūts ar e-zīmogu apstiprināts dokuments. Uz dokumentiem, kas būs izdoti līdz 2019. gada 31. decembri, pastāvēs līdzšinējā kārtība – tie privātpersonām būs pievienojami nostiprinājuma lūgumam, iesniedzot dokumentu norakstus atbilstoši noteiktajai dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtībai.