2025.gada maijs bija bagāts nokrišņiem, lauksaimnieku sējumus un stādījumus ir skāruši pamatīgi plūdi, applūdinot tīrumus un dārzus, iznīcinot daļu šī gada ražas vai būtiski samazinot ražību kultūraugu platībās. Turklāt situācija neuzlabojās arī jūnijā, kad nokrišņu daudzums pārsniedza attiecīgā mēneša dekādes normas. Augsne ir pārmitra, starp vagām sakrājies ūdens, uz lauksaimniecības zemēm un zemākās vietās redzamas lielas ūdens lāmas, arī upju palienes ir applūdušas, tāpēc līdz 2025.gada 31.jūlijam lemts pagarināt lietavās applūdušo lauksaimniecības zemju pieteikšanu, informē Zemkopības ministrija (ZM).

Lauksaimnieki ir aicināti Lauku atbalsta dienestā (LAD) līdz šī gada 31.jūlijam iesniegt informāciju par nelabvēlīgo apstākļu skartajām teritorijām, norādot cietušo platību apmēru un kultūras. Pēc postījumu apkopošanas un zaudējumu aprēķināšanas ZM vērsīsies Eiropas Komisijā ar aicinājumu no Eiropas Savienības budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem nelabvēlīgo klimatisko laikapstākļu dēļ radušos zaudējumus.

Jau pēc maija nogales lietavām zemkopības ministrs Armands Krauze uzdeva atbildīgajām institūcijām operatīvi apzināt šī gada pavasara salnu un maija lietavu nodarītos postījumus un to apmēru lauksaimniecībā – sējumos, dārzeņu platībās un augļudārzos.

Tā kā arī 2025.gada pavasara salnas daļai Latvijas augļkopju nesušas vērā ņemamus zaudējumus, augļkopji ir aicināti pieteikt arī salnu izpostītās platības LAD, lai apzinātu šī gada pavasara salnu postījumi augļu dārzos.