Finanšu darījuma darba grupa (FATF) paziņoja, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un netiks pakļauta “pastiprinātai uzraudzībai” jeb iekļaušanai tā dēvētajā “pelēkajā sarakstā”.
Finanšu sektora “kapitālais remonts” bija nepieciešams, lai stiprinātu spēju novērst noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un sasniegtu atbilstību starptautiskajiem standartiem šajā jomā. Finanšu sektora sakārtošana un turpmākais darbs finanšu noziegumu novēršanas jomā nebūtu iespējams bez visu iesaistīto pušu ieguldītā darba.
Lai nodrošinātu caurspīdīgu, ilgtspējīgu un drošu finanšu sektora darbību Latvijā, tika izstrādāti un apstiprināti finanšu sektora “kapitālā remonta” likumprojekti – grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus likumā un Kredītiestāžu likumā. Šie likumu grozījumi ir uzskatāmi par vienu no līdz šim ambiciozākajām finanšu sektora reformas programmām Eiropā, un tie apliecina, ka Latvija ir apņēmusies nodrošināt stabilu un caurspīdīgu finanšu sektoru kā pamatu ilgtspējīgai izaugsmei un labklājībai visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Uzraudzības stiprināšanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomā Latvijas iestādes pievērš pastāvīgu uzmanību. Tiesiskā regulējuma izmaiņas ir nostiprinājušas uz risku balstītu pieeju uzraudzībai visās uzraudzības un kontroles iestādēs, tāpat ir palielināti visu šo iestāžu resursi. Uzraugošās iestādes izmanto īpašas riska identificēšanas un profilēšanas matricas, lai identificētu vislielākos nozarē pastāvošos riskus un pārorientētu resursus uz riskantākajām uzraudzītajām struktūrām. Lai īstenotu mērķtiecīgu uzraudzību, ir palielināts klātienes pārbaužu skaits.
Būtiska NILLTPFN stratēģijas sastāvdaļa ir banku sektora riska mazināšana un konsolidācija. Likuma grozījumi aizliedz uzņēmumiem veikt uzņēmējdarbību ar čaulas kompānijām, kurām nav juridiskas personas saistību ar faktisko saimniecisko darbību, un juridiskā persona ir reģistrēta valstī, kurā normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt finanšu pārskatus.
2019. gadā, lai novērstu nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu vai izvešanu no Latvijas, tika izstrādāti grozījumi likumā par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas. Grozījumi ietvēra nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas deklarēšanas nosacījumus uz valsts iekšējās robežas, nosakot pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādāmās informācijas apjomu.
Pēc Moneyval 5. kārtas novērtēšanas ziņojuma Latvija ir veikusi virkni darbību, lai uzlabotu NILLTPFN sistēmu valstī un jo īpaši izpratni par riskiem un likuma subjektu atbilstību. Papildu resursi un efektīvāka uzraudzība ļāva uzlabot likuma subjektu atbilstību, viņu izpratnes līmeni par riskiem un preventīvo pasākumu piemērošanas efektivitāti.
Pagājušā gada decembrī Moneyval plenārsēdē izskatīja Latvijas iesniegto tehniskās atbilstības progresa ziņojumu, kurā sniegta informācija un ekspertu novērtējums par Latvijas paveikto normatīvā ietvara pilnveidošanā, lai tas atbilstu Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 40 rekomendācijām. Šo rekomendāciju ieviešana katras valsts normatīvajā regulējumā veido stingru pamatu efektīvai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmai. Pēc progresa ziņojuma izvērtēšanas šobrīd no 40 FATF tehniskās atbilstības rekomendācijām 7 novērtētas kā pilnībā atbilstošas un 33 kā lielākoties atbilstošas.
FATF ir neatkarīga starpvaldību organizācija, kas izstrādā un sekmē politiskās nostādnes pasaules finanšu sistēmas aizsardzībai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu. FATF rekomendācijas uzskata par pasaules standartu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) un terorisma finansēšanas jomā.
FATF patlaban ir 39 biedri un viena novērotājvalsts. FATF lēmējinstitūcijas dalībnieki plenārsesijā tiekas trīs reizes gadā.
