Lai turpinātu palīdzēt uzņēmumiem iespējami ātrāk pārvarēt Covid-19 krīzes izraisītās grūtības, komersanti arī 2021. gadā varēs pieteikties Attīstības finanšu institūcijas "Altum" krīzes atbalsta instrumentiem. Līdz šim "Altum" krīzes atbalsta instrumentus izmantojuši un veiksmīgi pielietojuši daudzi uzņēmēji, un visu "Altum" programmu kopējā pozitīvā ietekme uz ekonomiku kopš krīzes sākuma ir pārsniegusi jau 650 miljonus eiro. Vienlaikus "Altum" turpinās piedāvāt arī visas ikdienas atbalsta programmas dažādām uzņēmēju vajadzībām.

Lai sekmētu Latvijas tautsaimniecības atlabšanu un stiprinātu Latvijas esošo un topošo eksporta čempionu pozīcijas pasaules tirgū, Ministru kabinets šā gada 1. decembra sēdē lēma paplašināt atbalstu komersantu apmācībām. Paredzēti divi jauni pasākumi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenotajā projektā – "Augsta līmeņa apmācības" un "Labās prakses pārņemšana", kā arī jauni atbalsta pasākumi investoru nodarbināto apmācībām.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019. gada janvāri-oktobri. Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro, vēsta Finanšu ministrija.

Ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem piemēroties tirgus apstākļiem pēc Covid-19 krīzes un sekmētu izaugsmi ilgtermiņā, Ministru kabinets apstiprināja apmācību paplašināšanu Eiropas Savienības fondu atbalsta programmā “Atbalsts nodarbināto apmācībām” pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanā.

Šķiet, nav tādas nozares, kas šogad nebūtu saskārusies ar izaicinājumiem Covid-19 dēļ. Izņēmums nav arī eksportējošie uzņēmumi, it īpaši nozarēs, kas asāk izjūt cilvēku plūsmas kritumu un dažādus mobilitātes un pasākumu norises ierobežojumus. Vienlaikus pandēmijas sākumā netrūka eksportējošo uzņēmumu, kas jutās visnotaļ labi, – pasūtījumi bija sakrājušies, darba kādam laikam pietika.

Ar mērķi mazināt vīrusa Covid-19 izraisītās krīzes ietekmi un sekmēt lielo komersantu attīstību, konkurētspēju, eksportspējas saglabāšanu, kā arī mudinātu neatlikt vai neatcelt plānoto investīciju lēmumus uz vēlāku laiku, Ministru kabinets sēdē apstiprināja noteikumus par aizdevumiem un to procentu likmju subsīdijām jeb krīzes sindicētos aizdevumus.

Ar mērķi sniegt atbalstu Covid-19 ierobežojošo pasākumu ietekmētajiem un slēgtajiem uzņēmumiem Ministru kabineta sēdē apstiprināti trīs atbalsta instrumenti: 1) atbalstu dīkstāvē esošiem darbiniekiem; 2) atbalstu nodarbināto algu subsīdijai; 3) subsīdija uzņēmējiem apgrozāmajiem līdzekļiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir pieņēmusi trīs normatīvos noteikumus, kuri nosaka licences, darbību reglamentējošo atļauju izsniegšanas un informācijas sniegšanas kārtību, kas attiecas uz kredītiestādēm, to amatpersonām un krājaizdevu sabiedrībām.

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi.

Lai mazinātu Covid-19 negatīvo seku ietekmi uz kultūras nozari, tajā strādājošām radošajām personām, uzņēmumiem, biedrībām un nodibinājumiem, valdība pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas 27. oktobrī lēma pagarināt atbalsta sniegšanu Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) administrētajās mērķprogrammās – “Radošo personu nodarbinātības programma” un “Covid-19 ietekmēto institūciju ilgtspēja.” Atbalstam varēs pieteikt radošā darba veikšanu līdz š.g. 31. decembrim.

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 457 “Par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai”, paredzot, ka valsts atbalstu līdz 800 tūkstošiem eiro varēs saņemt arī pārtikas pārstrādes jomā strādājošie eksportējošie uzņēmumi. Noteikumos minētajiem kritērijiem atbilstošie uzņēmumi līdz 30. oktobrim tiek aicināti vērsties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, aizpildot elektronisko iesniegumu.

Ministru kabinets sēdē atbalstīja izmaiņas jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtībā, kas izriet no grozījumiem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Apstiprinātie noteikumi paredz atvieglot jaunuzņēmumu kvalifikācijas nosacījumus, paplašinot atbalsta saņēmēju loku, svītrojot arī vairākas līdz šim pastāvošās kvalifikācijas prasības atbalsta saņēmējiem.

Ministru kabineta sēdē apstiprināti grozījumi Eiropas Savienības fondu programmas “Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas nosacījumos, palielinot atbalsta apmēru komersantiem līdz pat 65% no projekta attiecināmajām izmaksām.

Pirmo reizi iekšējā tirgū izsolītas sākotnēji starptautiskajā finanšu tirgū emitētās Latvijas valsts eiroobligācijas ar dzēšanas termiņu 2026. gada 7. oktobrī. Obligācijas izlaistas Latvijas Republikas Globālās vidēja termiņa vērtspapīru programmas ietvaros.

Ministru kabineta sēdē apstiprināts likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam”. Tas ir izstrādāts saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās attīstības scenāriju.