Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevēju sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023.gada 1.pusgadā veica 394,2 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 150,7 mljrd. eiro vērtībā. Vidēji dienā veikti 2,2 milj. maksājumu 832,8 milj. eiro apjomā. Salīdzinājumā ar 2022.gada 1.pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10%, savukārt maksājumu kopapjoms – par 26%, norāda Latvijas Banka.

Pēc piecus ceturkšņus ilguša krituma reālās algas 2023.gada 2.ceturksnī pieauga. Izmērītais kāpums ir simbolisks jeb 0,1%, taču dinamika krasi uzlabojas pa mēnešiem - ja aprīlī reālās algas gada griezumā vēl samazinājās par 4,7%, tad jūnijā jau pieauga par 3,9%. Nav ne mazāko šaubu, ka reālo algu dinamika turpinās uzlaboties.

Politiskajām partijām turpinot sarunas par nākamās valdības veidošanu, nepārprotamu mājienu jaunajam Ministru kabinetam devuši uzņēmumi. To skatījumā svarīgākais uzdevums valsts varas pārstāvjiem ir samazināt darbaspēka nodokļus, lai paaugstinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajā tirgū.

Latvija uzrāda pārliecinošu elektroauto pieprasījuma izaugsmi šī gada pirmo sešu mēnešu laikā. Salīdzinot jauniegādāto elektroauto skaitu pirmajā pusgadā ar to pašu laiku aizvadītajā gadā, pieprasījuma pieaugums ir 119% jeb kopējais elektroauto skaits ir palielinājies par 901, liecina elektroauto uzlādes tīkla “Eleport” apkopotie dati par Baltijā un Polijā esošo elektroauto pieprasījuma dinamiku un uzlādes infrastruktūru.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2022.gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 5,0%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 3,5%, autodegvielas – palielinājās par 5,2%.

Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai valstī vairākkārt tika ieviesti būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi, nu tiek meklētas iespējas finansiāli atbalstīt ēdināšanas nozari. 2023.gada 29.augustā Ministru kabineta sēdē apstiprināti noteikumi "Atbalsta noteikumi Covid-19 krīzes skartajiem sabiedriskās ēdināšanas nozares komersantiem zaudējumu kompensēšanai".

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas. Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eiro zonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms – robu gana daudz.

Ministru kabineta sēdē š.g. 22.augustā apstiprināta jauna Eiropas Savienības fondu atbalsta programma tūrisma nozares komersantu atbalstam, lai Latvijas mikro, mazie un vidējie komersanti varētu izstrādāt jaunus tūrisma produktus vai pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi veicinot tūrisma nozares eksportspējas pieaugumu un paaugstinot to konkurētspēju starptautiskā mērogā.

No 2023.gada 20.septembra līdz 20.oktobrim jaunie lauksaimnieki var pieteikties atbalstam pasākumā “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”. Publiskais finansējums ir 7,48 milj. eiro.

2023.gada 25.augustā "Izdevniecības iŽurnāli" mājvietā – Spīķeru kvartālā, Rīgā, norisinājās otrais “Grāmatvežu čempionāts”, kurā pulcējās Latvijas finanšu un grāmatvedības eksperti, kas sacentās par titulu "Grāmatvežu čempions 2023". Pasākumā tika izceltas grāmatvežu praktiskās prasmes un īpašības.

Pērkot lietotu spēkratu, iespējams, pirmo pircēji pamana tieši auto nobraukumu. Kā nekā kopējais veikto kilometru skaits norāda uz zināmu mašīnas nolietojuma pakāpi. Auto nozares datu pētniecības uzņēmuma “carVertical” veiktajā pētījumā, kur aplūkotas 14 Eiropas valstis, atklāts, ka, paaugstinoties automašīnas vecumam, pieaug arī iespējamība, ka tai ir “attīts” nobraukums.

Turpinot Eiropas Savienības (ES) normatīvo aktu prasību un atbilstošo Pasaules Muitas organizācijas standartu ieviešanu, jau šoruden Latvijā sāks darboties vēl divas jaunas muitas informācijas sistēmas, kas aizstās šobrīd izmantotās. Oktobrī sāks darboties jauna eksporta deklarāciju noformēšanas sistēma, bet novembra beigās – jauna Tranzīta kontroles sistēma.

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) datiem šī gada pirmajos mēnešos vairāk nekā ceturtā daļa no visiem atklātajiem darba tiesību un darba aizsardzības pārkāpumiem bijuši tieši būvniecībā. Lielākoties smago un letālo nelaimes gadījumu cēloņi būvniecībā saistīti ar nepietiekamu vai neatbilstošu darbinieku apmācību, nepiemērotu darba aprīkojumu, kā arī pašu darbinieku vieglprātīgu attieksmi pret drošības instrukcijām un pareizām darba metodēm.

Uzņēmums “DelfinGroup”, kas patērētāju kreditēšanas tirgū darbojas ar zīmolu “Banknote”, Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) iesniedzis rakstveida apņemšanos, ar kuru sola pārtraukt negodīgas komercprakses īstenošanu. Akciju sabiedrība ar patērētajiem noslēgtajos kredītlīnijas līguma noteikumos bija sniegusi nepilnīgu informāciju, kas Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma izpratnē uzskatāma par maldinošu noklusēšanu.

Ņemot vērā sociālo mediju un satura mārketinga nozares pastāvīgo izaugsmi, influenceru mārketinga attīstību un patērētāju maldinājuma riskus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) arī 2022.gadā veica uzraudzību, konsultēja un dažādu pasākumu ietvaros informēja influenceru mārketinga jomas pārstāvjus, galveno uzmanību pievēršot sociālās saziņas vidē sniegtās komerciālās informācijas nošķiršanai, vispārējām reklāmu prasībām un maldinājumam par dažādu produktu īpašībām.