Saeimas Juridiskā komisija šī gada 13.septembrī pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Ar tiem plānots nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar sankciju subjektiem, pret kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu sankcijas.

Šī gada 12.septembrī Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā tika runāts par kraso tarifu maiņu. Tika uzsvērta nepieciešamība atrast gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumus, lai šādas situācijas neatkārtotos nākotnē. "Nenoteiktība ir lielākā problēma, gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām,” uzsvēra Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Šī gada 12.septembrī zemkopības ministrs Didzis Šmits iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par kritisko situāciju lauksaimniecībā, kas ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem situācijas risinājumiem. Ministri atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) ieceri lauksaimnieku atbalstam izmantot Eiropas Komisijas (EK) piešķirto 6 796 780 eiro ārkārtas finansējumu. Valdība arī atļāva ZM ne vairāk kā 5 milj. eiro (ko ministrija spētu atlicināt, pārskatot zemkopības resora finansējumu), kā valsts atbalstu novirzīt kredītprocentu likmju daļējai dzēšanai un apdrošināšanas prēmiju apmaksai pilnā apmērā par 2023.gada ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanu.

Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) skaidrojumiem un Ārlietu ministrijas sniegtajam viedoklim Valsts ieņēmumu dienests informē, ka no šī gada 12.septembra, personām ar Krievijas Federācijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liegts iebraukt Eiropas Savienībā caur Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām.

Latvija ir pievienojusies Amerikas Savienoto Valstu (ASV) iniciētam Kopīgajam paziņojumam par sadarbību piegādes ķēdēs, kas paredz ASV, sabiedroto un partneru politiskās saistības sadarboties, lai novērstu piegādes ķēžu pārrāvumus.

Ministru kabineta (MK) šī gada 12. septembra sēdē apstiprināta vēl viena Atveseļošanas fonda atbalsta programma uzņēmējiem uzņēmumu darbinieku digitālo prasmju attīstībai, kuras mērķis būs pilnveidot Latvijas sīko (mikro), mazo, vidējo un lielo komersantu digitālās, robotizācijas un automatizācijas prasmes, tai skaitā prasmes, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmes uzņēmumu vadības līmenī un prasmes digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.

Izvērtējot iespējas pilnveidot normatīvo regulējumu tūrisma jomā ar mērķi mazināt nelegālo tūrisma pakalpojumu sniegšanas riskus, kā arī iepazīstoties ar Eiropas Parlamenta (EP) regulas projektu par datu vākšanu un kopīgošanu saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pieeju īstermiņa īres pakalpojumu regulējuma izstrādē, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka Latvijā būtu izveidojams īstermiņa īres mītņu reģistrs, vienlaikus definējot īstermiņa īres mītnes specifiku un konkrētas prasības to darbībai.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare šī gada pirmajos divos ceturkšņos turpinājusi stabilu attīstības kāpumu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn, pieaugums bijis par 12,2%, bet otrajā ceturksnī – par 10,1%. Savukārt IKT nozares pakalpojumu eksports pieaudzis par 5%.

Eiropas lielākais Japānas iespējkapitāla fonds plāno dubultot savu klātbūtni Baltijā un Ziemeļvalstīs, atbalstot uzņēmumus, kuri strādā pie risinājumiem oglekļa izmešu samazināšanai, koncentrējoties uz klimata tehnoloģijām, dziļajām tehnoloģijām un digitālo sabiedrību. Fonds piedāvā iespēju ne tikai saņemt inženieru un investoru atbalstu, bet arī piekļuvi globālam tīklam, kurā ir 120 Japānas uzņēmumi. Fonds jau ir atbalstījis tādus Eiropas vienradžus kā Zviedrijas transporta uzņēmumu “Einride” un visā Baltijā plaši pazīstamos Igaunijas uzņēmumus “Bolt” un “Veriff”.

Mūsdienās tehnoloģijas skar teju visus dzīves aspektus, tai skaitā iepirkšanos. Pašapkalpošanās un e-veikalu risinājumi, elektroniskās cenu zīmes, viedās konsultantu zvanu sistēmas un citi risinājumi nav vairs sveša lieta mūsmājās. Taču, salīdzinot Latviju ar pārējām Baltijas valstīm, mazumtirdzniecības tehnoloģiju attīstības temps ir lēns.

2023.gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,15 mljrd. eiro, kas faktiskajās cenās bija par 17,7% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 15%, bet importa vērtība par 19,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka gada inflācija Latvijā turpina mazināties. 2023.gada augustā patēriņa cenu indekss bija par 5,4% augstāks nekā pirms gada. Šāds gada inflācijas apmērs bijis mazākais kopš 2021.gada oktobra.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenu līmenis Latvijā samazinājās par 0,6%. Precēm tas samazinājās par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 0,1%.

2023.gada 5.septembrī Ministru kabinets atbalstīja virzīt Saeimā izskatīšanai likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”. Likumprojekts paredz vairākas Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā izmantotās normas, kuru pieņemšana un darbība ir pozitīvi ietekmējusi procesus sabiedrībā un attiecīgajā nozarē, piemēram, iespēja saņemt pakalpojumus un komunicēt ar valsts iestādēm attālināti, izmantojot e-rīkus, atstāt spēkā līdz pārejas posma beigām vai līdz brīdim, kad tās tiks integrētas attiecīgās nozares tiesību aktos.

2023.gada 7.septembrī investīciju banka "Signet Bank" prezentēja jaunākos aptaujas datus "Latvijas uzņēmēju finansiālais noskaņojums un uzņēmējdarbības vide Latvijā, 2023". Aptauja reprezentē vietējo uzņēmēju viedokli, nākotnes ieceres attiecībā uz papildu finansējuma nepieciešamību, pieejamību un daudzveidību pēdējo 12 mēnešu laikā (2022.gada maijs līdz 2023.gada maijs) un uzņēmumu attīstības plāniem, prognozēm par finansējuma nepieciešamību tuvāko 12 mēnešu laikā (2023.gada maijs līdz 2024.gada maijs).