Līdz ar Mākslīgā intelekta akta pieņemšanu spēkā stājusies jauna kārtība mākslīgā intelekta sistēmu pieļaujamajai izmantošanai. Paredzot, ka šī akta ieviešana būs sarežģīta un varētu radīt neskaidrības, ir noteikta tā pakāpeniska piemērošana no 2024.gada 1.augusta nākamo 3 gadu laikā. Šobrīd uzmanība būtu jāpievērš 2026.gada 2.augustam, kad sāks piemērot noteikumus augsta riska mākslīgā intelekta sistēmām un to reģistrācijas prasībām.

Par mākslīgā intelekta (MI) definīcijas tvērumu un tā detalizācijas pakāpi ir atšķirīga izpratne. Piemēram, jau 2020.gadā Ministru kabinets informatīvajā ziņojumā “Par mākslīgā intelekta risinājumu attīstību” ir mēģinājis MI sistēmas definēt kā cilvēku izstrādātas programmatūras un aparatūras sistēmas, kas, ņemot vērā uzstādīto mērķi, darbojas fiziskajā vai digitālajā dimensijā, uztverot vidi no datiem, interpretējot savāktos strukturētos vai nestrukturētos datus, veidojot cēloņsakarības vai apstrādājot informāciju, kas iegūta no šiem datiem, un pieņemot lēmumu par labāko darbību, kas jāveic, lai sasniegtu uzstādīto mērķi.

Šīs un citu MI definīciju tvērums var šķist nenoteikts vai pārlieku plašs. Taču līdz ar Mākslīgā intelekta akta (regula 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas MI jomā) spēkā stāšanos ir tieši piemērojama tā 3.panta 1.punktā noteiktā MI sistēmas definīcija, proti, MI sistēma ir mašinizēta sistēma, kura projektēta darboties ar dažādiem autonomijas līmeņiem, kura var pēc ieviešanas būt adaptīva, un kura eksplicītiem vai implicītiem mērķiem secina no informācijas, ko tā saņem, kā ģenerēt iznākumus, piemēram, prognozes, saturu, ieteikumus vai lēmumus, kas var ietekmēt fizisko vai virtuālo vidi.