Medicīnas nozarei pērn lielāks apgrozījums un peļņa

Aizvadītajā gadā audzis gan medicīnas nozares apgrozījums, gan arī peļņa, liecina ''Lursoft'' apkopotie dati par medicīnas nozarē strādājošo uzņēmumu finanšu rezultātiem pēdējos gados, kā arī dati par nozares lielākajiem uzņēmumiem.

Veselības aizsardzības nozarē šobrīd reģistrēti vairāk nekā 2200 uzņēmumi, liecina "Lursoft" apkopotā informācija. Vienlīdz liels skaits uzņēmumu reģistrēts vispārējās ārstu prakses, zobārstu prakses un pārējo veselības aizsardzības pakalpojumu apakšnozarēs, bet mazāk – specializētās ārstu prakses apakšnozarē. Savukārt slimnīcu darbība kā pamatdarbības joma norādīta 68 uzņēmumiem.

Veselības aizsardzības nozare 2020. gadā apgrozījusi 1,23 mljrd. eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn nozares apgrozījums audzis par 93,14 milj. eiro jeb 8,22%, rāda ''Lursoft'' apkopotie dati. Palielinoties par 21,52%, nozares peļņa 2020. gadā sasniegusi 72 milj. eiro. Ar zaudējumiem aizvadītajā gadā strādājuši 27,3% no visiem veselības aizsardzības nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši pārskatus par saimniecisko darbību 2020. gadā.

Kamēr apgrozījuma ziņā lielākie medicīnas uzņēmumi Latvijā ir trīs valstij piederošās klīniskās universitāšu slimnīcas, pelnītāju saraksta galvgalī atrodas privātā kapitāla medicīnas iestādes.

Lielākais apgrozījums – universitāšu slimnīcām, bet straujākais kāpums – laboratorijām

Gan aizvadītais, gan arī šis gads veselības aizsardzības nozarei pagājis Covid-19 pandēmijas zīmē, liekot pārkārtot to procesus. Lai veselības iestādes varētu veikt tām uzticētos uzdevumus līdz ar darba apjoma strauju pieaugumu, valsts piešķīrusi papildu līdzekļus, kas sekmējis, piemēram, valstij piederošo slimnīcu apgrozījuma kāpumu pagājušajā gadā. Ar lielāko apgrozījumu arī 2020. gadā veselības aizsardzības nozarēs strādājuši SIA ''Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca'' (164,77 milj. eiro), VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca'' (128,69 milj. eiro) un VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (69,78 milj. eiro), taču izmaiņas pērn notikušas topa tālāko vietu sadalījumā. Ja iepriekš aiz lielajām universitātes slimnīcām sekoja lielākās reģionālās slimnīcas, kam 2019. gadā pa vidu piektajā pozīcijā bija ierindojusies AS "Veselības centru apvienība", tad aizvadītajā gadā uz saraksta ceturto pozīciju pakāpusies SIA "E. Gulbja laboratorija", kas gadu iepriekš atradās saraksta septītajā vietā.

Kā norāda SIA "E. Gulbja laboratorija", pielāgošanās koronavīrusa analīžu veikšanai prasījusi gan lielus uzņēmuma cilvēkresursus, gan arī materiālos un tehniskos resursus, kas rezultējies arī ievērojamā uzņēmuma apgrozījuma palielinājumā.

2020. gadā SIA "E. Gulbja laboratorija" apgrozījums palielinājās par 57,67% jeb 14,89 milj. eiro, sasniedzot 40,71 milj. eiro. Starp TOP 100 lielākajiem veselības aprūpes uzņēmumiem vēl straujāks apgrozījums pagājušajā gadā bijis tikai SIA "Centrālā Laboratorija" (+98,9%) un SIA Firma "BF-ESSE" (+67,2%). Jāpiebilst gan, ka SIA Firma "BF-ESSE" vēl bez zobārstniecības pakalpojumu sniegšanas nodarbojas arī ar uztura bagātinātāju vairumtirdzniecību.

Apgrozījuma pieaugums dažādās veselības aprūpes apakšnozarēs aizvadītajā gadā gan bijis atšķirīgs. "Lursoft" apkopotā informācija rāda, ka, piemēram, apakšnozarē, kurā ietilpst arī laboratorisko izmeklējumu veikšana, kopējais apgrozījums pēdējā gada laikā audzis pat par 24,34%, sasniedzot 160,01 milj. eiro, kamēr speciālizēto ārstu prakses apakšnozarē aizvadītajā gadā reģistrēts apgrozījuma kritums. Tāpat kā zobārstniecības apakšnozarē, kur arī 2020. gadā vērojams apgrozījuma kritums. Tas lielā mērā skaidrojams ar pagājušā gada pavasarī noteiktajiem ierobežojumiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai, kas uz laiku, piemēram, ambulatori strādājošām medicīnas iestādēm, liedza sniegt pakalpojumus. Tikmēr slimnīcu kopējais apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, audzis, par 8,24%, bet vispārējās ārstu prakses, kas aptver ģimenes ārstu ārstnieciskās konsultācijas un palīdzību vispārējās medicīnas jomā, kāpinājušas apgrozījumu par 7,13%.

Jānorāda, ka 2020. gadā un šogad saistībā ar Covid-19 izplatību dažādām nozarēm piešķirti vairāk nekā 3 mljrd. eiro. No tiem 481,8 milj. eiro – Veselības ministrijai (VM). VM piešķirtie līdzekļi izlietoti gan medicīnas darbinieku piemaksām, gan Covid-19 vakcīnu iegādei, medicīnisko iekārtu, aprīkojuma iegādei, laboratorisko izmeklējumu organizēšanai un veikšanai, kā arī citām pozīcijām.

TOP 10 lielākie veselības aizsardzības nozarē strādājošie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā:

• SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" – 164,77 milj. eiro;
• VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" – 128,69 milj. eiro;
• VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" – 59,78 milj. eiro;
• SIA "E. Gulbja laboratorija" – 40,71 milj. eiro;
• SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" – 36,02 milj. eiro;
•  AS "Veselības centru apvienība" – 34,66 milj. eiro;
• SIA "Centrālā laboratorija" – 31,88 milj. eiro;
• SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" – 28,14 milj. eiro;
• SIA "Veselības centrs 4" – 22,89 milj. eiro;
• VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" – 20,46 milj. eiro .

Pelnītāju galvgalī – ''Repharm" grupas uzņēmumi

Starp veselības aizsardzības nozares uzņēmumiem ar lielāko peļņu 2020. gadā SIA "Dziedniecība" ieņem 10. vietu, kamēr pirmajā pozīcijā ierindojusies SIA "Centrālā laboratorija". Uzņēmuma ieņēmumi pagājušajā gadā strauji auguši, jo tas iesaistījies Covid-19 paraugu pieņemšanā un testēšanā visā valsts teritorijā. Uzņēmums pagājušajā gadā atvēra vairāk nekā 30 Covid-19 paaugu savākšanas punktus, kā arī četras jaunas laboratorijas filiāles. ''Lursoft'' pieejamie dati rāda, ka līdz ar SIA "Centrālā laboratorija" apgrozījuma dubultošanos, strauji kāpusi arī tā peļņa, palielinoties no 2,26 milj. eiro 2020. gadā līdz 11,12 milj. eiro pērn.

Līdzīgi kā ar apgrozījuma kāpumu, arī peļņa aizvadītajā gadā visstraujāk augusi medicīnas apakšnozarē, kas ietver arī laboratorisko izmeklējumu veicējus. 2020. gadā šīs veselības aizsardzības apakšnozare kāpinājusi apgrozījumu par 60,20%. Un ne velti, jo starp medicīnas aprūpes nozares pelnošākajiem uzņēmumiem pirmajās vietās atrodas abas lielākās laboratorijas. Tikmēr pretēji bijis ar SIA "NMS Laboratorija", kas arī ir viens no Covid-19 analīžu veicējiem.

Lai gan 53,4% no visiem medicīnas aprūpes nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem un Covid-19 izplatību, pērn izdevās palielināt apgrozījumu, teju trešdaļa no visiem uzņēmumiem pagājušajā gadā strādājuši ar zaudējumiem. Salīdzinot ar 2019. gadu, pērn šādu uzņēmumu bijis par 30 vairāk.

Tieši privātā kapitāla uzņēmums SIA "NMS Laboratorija" nevis kāda no valsts kapitālsabiedrībām pērn medicīnas nozarē uzrādījis vislielākos zaudējumus. ''Lursoft Multi'' atskaites dati rāda, ka pēdējo desmit gadu periodā zaudējumi SIA "NMS Laboratorija" bijuši sešus gadus, pērn tie pieauguši līdz 1,48 milj. eiro . Iesniegtajā vadības ziņojumā uzņēmums skaidrojis, ka zaudējumu rašanos sekmējusi tā nekustamā īpašuma pārvērtēšana.

Zaudējumi, kas pārsniedz 100 tūkst. eiro , pagājušajā gadā bijuši vēl astoņiem medicīnas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. To vidū ir gan abas lielākās universitāšu slimnīcas, gan arī SIA "Kuldīgas slimnīca", SIA "Tukuma slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts".

"Lursoft" izpētījis, ka, piemēram, VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" ar zaudējumiem strādājusi pēdējos trīs gadus, savukārt SIA "Tukuma slimnīca" ar zaudējumiem strādājusi visus tās darbības gadus kopš dibināšanas 2009.gadā. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" negatīvs peļņas rezultāts bijis pēdējos desmit gadus. Jānorāda gan, ka pagājušajā gadā slimnīcas zaudējumi būtiski samazinājušies, jo vēl 2019. gadu slimnīca noslēgusi ar 3,58 milj. eiro zaudējumiem, bet pērn tie sarukuši līdz 0,53 milj. eiro .

Tikmēr ar peļņu strādājusi trešā lielākā universitātes slimnīca -– VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca". Vēl 2018. gadā slimnīcas zaudējumi pārsniedza 1 milj. eiro robežu, bet jau pagājušais gads noslēgts ar 272,62 tūkst. eiro peļņu. Aizvadītajā gadā VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" iesniegusi finansējuma pieprasījumus un aprēķinus slimnīcas kapacitātes stiprināšanai, infrastruktūras attīstīšanai, medicīnas iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī digitālo risinājumu attīstīšanai vairāk nekā 50 milj. eiro vērtībā, tostarp, atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma, augstas gatavības projektu finansējuma un citu ar Covid-19 seku novēršanas finansējuma ietvaros. Līdz ar to šis gads slimnīcai iezīmējies kā ļoti intensīvs attīstības projektu gads.

Jānorāda, ka aizvadītajā gadā VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" pamatkapitāls palielināts divas reizes, un arī šogad veikta pamatkapitāla palielināšana. Kopumā šogad pamatkapitāls palielināts 47 medicīnas nozares uzņēmumiem. Visievērojamāk tas audzis universitāšu slimnīcām, tāpat arī VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža", VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca", kā arī lielajām reģionālajām slimnīcām.

TOP 10 pelnošākie veselības aizsardzības nozares uzņēmumi 2020.gadā:

• SIA "Centrālā laboratorija" – 11,12 milj. eiro;
• SIA "E. Gulbja laboratorija"– 6,73 milj. eiro;
• AS "Veselības centru apvienība" – 4,16 milj. eiro;
• SIA "Veselības centrs 4" – 2,38 milj. eiro;
• SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" – 1,39 milj. eiro;
• SIA "Flebomedika" – 1,35 milj. eiro;
• SIA "Ogres rajona slimnīca" – 1,25 milj. eiro;
• SIA "Orto klīnika" – 1,20 milj. eiro;
• SIA "Vidzemes slimnīca" – 1,00 milj.eiro;
• SIA "Dziedniecība" – 1 milj. eiro.

Nozares lielāko pelnītāju saraksta galvgalī ierindojies vēl viens AS "Repharm" grupas uzņēmums – AS "Veselības centru apvienība". Medicīnas pakalpojumu sniedzēja peļņa palielinājusies no 2,69 milj. eiro 2019. gadā līdz 4,16 milj. eiro pērn. Uzņēmuma apgrozījums aizvadītajā gadā pieaudzis par 9,05%, palielinoties līdz 34,66 milj. eiro . Kā iesniegtajā gada pārskatā norādījusi pati AS "Veselības centru apvienība", uzņēmumam izdevies paplašināt savas pozīcijas tirgū un stiprināt konkurētspēju pateicoties uzņēmuma veiktajiem uzlabojumiem un darbam pie veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes pilnveidošanas. "Lursoft" esošā informācija rāda, ka AS "Veselības centru apvienība" šobrīd reģistrētas 19 struktūrvienības. Vēl vairāk struktūrvienību reģistrēts vien trim lielākajām laboratorijām (SIA "Centrālā laboratorija", SIA "E. Gulbja laboratorija", SIA "NMS Laboratorija") un SIA "Veselības centrs 4", kam uz pētījuma sagatavošanas brīdi reģistrētas 25 struktūrvienības.

Interesanti, ka starp medicīnas iestādēm ar vislielāko struktūrvienību skaitu atrodama arī SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca". Pētot slimnīcas sniegto informāciju, redzams, faktiskais struktūrvienību skaits, kurā medicīnas iestāde veic saimniecisko darbību, ir mazāks, jo piecām no norādītajām 11 struktūrvienībām ir dzīvokļi. Četri no tiem atrodas Ventspilī, bet viens – Talsos. Kā liecina "Lursoft" izpētītā informācija, SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" savos darba sludinājumos norādījusi, ka tā nodrošina arī augstāko medicīnisko personālu ar dzīvesvietu. Dzīvesvietas nodrošināšana ir vēl viens no papildu bonusiem, kurus medicīnas iestādes izmanto savā labā, lai piesaistītu darbiniekus.

Medicīnas iestādes ar vislielāko struktūrvienību skaitu:

• SIA "Centrālā laboratorija" – 80 struktūrvienības;
• SIA "E. Gulbja laboratorija" – 65 struktūrvienības;
• SIA "NMS Laboratorija" – 27 struktūrvienības;
• SIA "Veselības centrs 4" – 25 struktūrvienības;
• AS "Veselības centru apvienība" – 19 struktūrvienības;
• SIA "Dziedniecība" – 19 struktūrvienības;
• SIA "Vizuālā diagnostika" – 14 struktūrvienības;
• SIA "Ģimenes zobārstniecība" – 14 struktūrvienības;
• SIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" – 12 struktūrvienības;
• SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" – 11 struktūrvienības.
• Cilvēkresursi – lielākā problēma medicīnas nozarē.

Ja par darba spēka trūkumu medicīnas nozarē runāts jau gadiem, Covid-19 pandēmija šo problēmu pacēlusi jaunā līmenī, lieku reizi atgādinot, ka tikai ar modernu aprīkojumu bez zinoša, apmācīta medicīniskā personāla nav pietiekami. Medicīnas personālam slimnīcās esot uz izdegšanas robežas, tiek aicināts palīgos pieteikties arī mediķus no privātā sektora.

"Lursoft" dati rāda, ka kopējais veselības aprūpē strādājošo personu skaits pēdējo gadu laikā ir palielinājies, tomēr jāņem vērā, ka vairākumam mediķu vienlaikus ir vairākas darba vietas, apvienojot darba slodzes vairākās medicīnas iestādēs.

Pērn veselības aprūpē bija nodarbināti 42,85 tūkst. darbinieku. Tas ir par 840 vairāk nekā 2019. gadā.

Vairāk nekā puse, t.i., 58,53%, bija nodarbināti slimnīcās, vēl 16,15% strādāja vispārējās ārstu praksēs.

Lielākie darba devēji nozarē ir universitāšu slimnīcas. Lielākā no tām – SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" – pagājušajā gadā nodarbināja 4655 darbiniekus. No tiem 25% bija ārsti, 36% - ārstniecības un pacientu aprūpes personāls, 7% – māsu palīgi, bet 30% – pārējais personāls.

Cilvēkresursu trūkums uzsvērts daudzos medicīnas nozares uzņēmumu iesniegto gada pārskatu vadības ziņojumos. Arī VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" savā vadības ziņojumā norādījusi: "Cilvēkresursu nodrošinājums joprojām ir uzskatāms par vienu no slimnīcas izaicinājumiem. To ietekmē ārstniecības personu trūkums darba tirgū un slimnīcas piedāvātā atalgojuma nekonkurētspēja pēc veicamā darba intensitātes, sarežģītības un apjoma."

Darbaspēka trūkums ir problēma ne tikai valsts un pašvaldību kapitāla medicīnas iestādēs, bet arī privātā kapitāla uzņēmumos, par ko liecina izsludinātās darba vakances. Piemēram, AS "Veselības centru apvienība", kas aizvadītajā gadā nodarbināja 1556 strādājošos, darbinieku skaita ziņā esot lielākajam privātajam medicīnas pakalpojumu sniedzējam, pētījuma sagatavošanas brīdī savā interneta mājas lapā bija publicējusi vairāk nekā 10 darba piedāvājumus.

Lielākie darba devēji medicīnas nozarē 2020. gadā:

• SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" – 4655 darbinieki;
• VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" – 3072 darbinieki;
• VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" – 1955 darbinieki;
• AS "Veselības centru apvienība" – 1556 darbinieki;
• SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" – 1543 darbinieki;
• VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" – 1002 darbinieki;
• SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" – 906 darbinieki;
• SIA "Rīgas 1.slimnīca" – 776 darbinieki;
• SIA "Dziedniecība" – 742 darbinieki;
• SIA "Vidzemes slimnīca" – 719 darbinieki.

Nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā veselības aprūpes nozarē strādājošie uzņēmumi 2002. gadā samaksājuši 294,82 milj. eiro , tostarp 184,32 milj. eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 93,38 milj. eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn samaksātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uz vienu darbinieku palielinājušās par 7%, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu strādājošo – par 5,4%.