2024.gada decembrī cenas gada griezumā pieauga par 3,3%, bet salīdzinājumā ar novembri dzīves dārdzība bija par 0,2% augstāka. Gada inflācija ir strauji pieaugusi kopš augusta, kad tā bija tikai 0,7%. Galvenais iemesls bija nevis notikumi tieši pērnā gada pēdējos 4 mēnešos, bet gadu iepriekš. Pērn laikā no aprīļa līdz novembrim mēneša inflācija visu laiku bija mazāka nekā tā mēdz būt attiecīgajā laikā. 2023.gada otrā puse bija vēl daudz neparastāka – tad bija ilgstošs cenu kritums no mēneša uz mēnesi, veidojot “neizdevīgu” fonu pērnā, 2024.gada inflācijas aprēķiniem. Decembra stāsts jau ir sarežģītāks, jo tad mēneša inflācija jau bija gada nogalei salīdzinoši augsta, cenas pret novembri pieauga par 0,2%, kaut visbiežāk tās šajā laikā samazinās, vidēji par 0,1–0,2%.
Sliktākā ziņa decembrī bija tas, ka pēc 5 mēnešu miera pakalpojumu cenu mēneša inflācija atkal bija augsta, tie maksāja par 0,9% vairāk nekā novembrī, sezonai tipisks skaitlis būtu ap 0,4%. Tā kā algu pieaugums privātajā sektorā ir krasi piebremzējies, ir pamats cerēt, ka tas izrādīsies izņēmums. Nepatīkami ir arī tas, ka pārtika maksāja par 1,1% vairāk nekā novembrī, turklāt sadārdzinājums divkārt pārsniedza šim mēnesim tipisko. Taču nevarētu teikt, ka decembrī būtu noticis kaut kas ļoti dramatisks. Lielo kopainu var palīdzēt aptvert arī šāds salīdzinājums – cenas decembrī bija tikai par 0,3% augstākas nekā maijā un par 0,4% augstākas nekā 2023.gada maijā.
Tomēr inflācijas kā problēmas uztvere ir visai saasināta, un šo apstākli nevar ignorēt. Viens no joprojām krasās neapmierinātības iemesliem ir tas, ka cenu izmaiņas gada griezumā nav vienīgais iespējamais dzīves dārdzības izmaiņu mērījums. Kopējais cenu līmenis pērn vidēji bija par 29,4% augstāks nekā 2021.gadā. Atsevišķu produktu cenu kāpums ir bijis ļoti uzkrītošs arī nesenākā pagātnē, piemēram, sviests decembrī maksāja par 34,9% vairāk nekā pirms gada, bet šokolāde par 20,4% vairāk. Tas ir saistīts ar sviesta un kakao augstajām cenām biržās.
Cits ļoti svarīgs apstāklis – inflācija ir augstāka par vidējo tām precēm un pakalpojumiem, par kuriem maksājumus veicam bieži. Pasaules uztveri nosaka norises, par kurām saņem biežus atgādinājumus. Ikdienā pērkam pārtiku un bezalkoholiskos dzērienus, tie decembrī bija par 5,5% dārgāki nekā pirms gada. Tāpat regulāri saņemam atgādinājumus par sakaru pakalpojumu tarifu izmaiņām (+6,2%), apmeklējam frizētavu (+5,8%), maksājam par kursiem (+6,1%), pērkam laikrakstus un žurnālus (+18,2%).
Apģērbus un apavus, kas gada laikā sadārdzinājušies tikai par 0,3%, arī pērkam diezgan regulāri, tomēr daudz retāk nekā pārtiku. Nozīmīgi izdevumu posteņi ir elektrība (-2,6%), siltums (-9,5%). Nereti maksājumi par tiem notiek automātiski, vai vismaz tos mājsaimniecībā veic viens cilvēks, bet pārtikas un žurnālu cenas, tā teikt, zib gar acīm visiem. Lētāka nekā pirms gada bija degviela (-0,8%), arī to nevarētu saukt par sadzīvisku sīkumu. Katrs degvielas pirkums ir daudz lielāks par katras atsevišķas pārtikas vienības iegādi.
Vārdu sakot, lielā realitāte sevi no mozaīkas gabaliņiem ir salīmējusi tā, lai mūs visus pēc iespējas vairāk kaitinātu. Mēs nepārtraukti tiekam durstīti ar sīkām, bet nejaukām inflācijas adatām. Savukārt cenu samazināšanās citām precēm un pakalpojumiem ir kā mērena ūdens līmeņa pazemināšanās baseinā, to it kā var pamanīt, bet ir vieglāk ignorēt nekā adatu dūrienus.
Ir sagaidāms, ka šogad, 2025.gadā, vidējā inflācija būs ievērojami augstāka (ap 2,5%) nekā bija pērn (1,3%). Enerģijas cenu nomierināšanās pēc pandēmijas un kara sākuma šoka jau būs visumā atspoguļojusies patēriņa cenu datos, bet izmaksas uzņēmumiem kopumā augs, galvenais iemesls būs algu kāpums – mērenāks nekā 2023.–2024.gadā, taču joprojām nozīmīgs. Vienlaikus var cerēt, ka inflācija būs mazāk emocionāli nepatīkama, cenu kāpums būs mazāk izteikts precēm un pakalpojumiem, kas veido visvieglāk pamanāmo realitātes daļu. Turklāt tālāk pagātnē attālināsies “miera laiku” cenu līmeņa atblāzma prātos. Varētu teikt, tas neatrisina problēmu, tikai to palīdz aizmirst. Taisnība, taču atcerēsimies, ka aug ne tikai cenas. Algas pērn bija apmēram par 32% augstākas nekā 2021.gadā, bet 10 gados tās ir augušas 2,2reizes, kamēr cenas šajā laikā – par 46%.
