Uzsākot 2025.gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2024.-2028.gadam. Ekonomiskajai situācijai Latvijā un ārējās tirdzniecības partnervalstīs pēdējo mēnešu laikā būtiski nemainoties, ekonomikas izaugsme šim gadam ir prognozēta 1,4% un 2025.gadam – 2,9% apmērā. Tas ir tikpat, cik FM paredzēja februāra sākumā, sagatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2024.-2028.gadam. Nākamajos 3 gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, stabilizējoties 2,5% līmenī.
Pēc 2023.gadā piedzīvotā nelielā krituma, ko noteica, galvenokārt, ģeopolitiskā situācija un vājā ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, šī gada sākumā iekšzemes kopprodukta pieaugums ir atjaunojies. Ja 1.ceturksnī to noteicis spēcīgi pieaugušais sabiedriskais patēriņš un privātā patēriņa atgūšanās pēc iepriekšējos gados piedzīvotā straujā cenu kāpuma, nākamajos ceturkšņos izaugsmi jau būtiskāk veicinās ārējā pieprasījuma atjaunošanās un straujāka Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju izmantošana.
Lai arī eirozonai un ES prognozētie izaugsmes tempi šim gadam joprojām ir vēsturiski zemā līmenī, tie tomēr ir divas reizes straujāki nekā 2023.gadā, un pēdējos mēnešos ir vērojama arī pakāpeniska uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāju uzlabošanās. Eirozonas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos veicinās arī procentu likmju samazinājums, Eiropas Centrālajai bankai pagājušajā nedēļā jau pieņemot pirmo likmju samazināšanas lēmumu.
Inflācijai šī gada pirmajos mēnešos mazinoties nedaudz straujāk nekā prognozēts, 2024.gada kopējā patēriņa cenu pieauguma prognoze ir pazemināta līdz 1,2%, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā FM paredzēja šī gada februārī. 2025.gadā gaidāma inflācijas paaugstināšanās līdz 2,2%, bet vidējā termiņā, laikā līdz 2028.gadam prognozējama inflācijas stabilizēšanās ap 2,5%, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.
Līdz ar ekonomikas kritumu, pagājušā gada beigās un šī gada pirmajos mēnešos bezdarba līmenis ir nedaudz paaugstinājies un bezdarba prognoze ir nedaudz koriģēta uz augšu – līdz 6,7% šim un 6,3% nākamajam gadam. Neskatoties uz šo korekciju, kopējā bezdarba krituma tendence saglabājas, ko nosaka gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, gan straujākas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, un līdz 2028.gadam bezdarba līmenis var noslīdēt līdz 5,0%. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabāsies stabils, 884 tūkst. līmenī, ar nelielu lejupvērstu tendenci, kamēr mēneša vidējās darba samaksas kāpums joprojām būs straujš, 2024.gadā sasniedzot 7,7% un 2025.gadā – 6,3%.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM saglabāja pieņēmumu, ka ģeopolitiskā situācija būtiski nepasliktinās un nenotiek krasa karadarbības eskalācija, kā arī izvērtēja ārējās un iekšējās vides riskus. Prognozes joprojām ir izstrādātas ļoti augstas nenoteiktības apstākļos, un būtiskākie negatīvie riski aizvien ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju, kad pieaugoša ģeopolitiskā spriedze var krasi vājināt investoru un patērētāju pārliecību, atkārtoti izraisīt energoresursu cenu strauju kāpumu vai piegādes ķēžu traucējumus. Starp riskiem jāmin arī Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu izaugsmes vājināšanās, inflācijai un procentu likmēm ilgāku laiku saglabājoties augstākām nekā prognozēts, kā arī kavēšanās ES fondu investīciju projektu realizācijā.
