Uzsākot 2024.gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2023.-2026.gadam.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka gada inflācija Latvijā turpina mazināties. 2023.gada maijā patēriņa cenu indekss gada laikā palielinājās jau par 12,1%. Šāds gada inflācijas apmērs bijis mazākais kopš 2022.gada aprīļa. Patēriņa cenas attīstās paredzami, un to dinamika saskan ar Finanšu ministrijas prognozēm. Sagaidāms, ka patēriņa cenu pieauguma temps gada izteiksmē turpinās mazināties arī turpmāk. Šā gada jūnijā gada inflācija veidos jau viencipara skaitli, noslīdot nedaudz zem 10%. Savukārt, šā gada nogalē inflācija sasniegs 3% – 4% līmeni.

Apstrādes rūpniecības nozare šā gada aprīlī gada griezumā sarukusi par 8,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijas iekšzemes kopprodukts šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, palielinājies par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

Joprojām pastāvot augstam cenu līmenim, šā gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā turpināja samazināties, ziņo Ekonomikas Ministrija.

Darba tirgus rādītāji šogad iepriecina. Galvenais izskaidrojums – ekonomikas sniegums ir labāks par gaidīto. Sākotnējais vērtējums par iekšzemes kopprodukta izmaiņām 1.ceturksnī (0,7% pieaugums) visdrīzāk tiks pārskatīts uz augšu, bet jaunākā Eiropas Komisijas prognoze saka, ka mūsu ekonomika šogad augs par 1,4%, un tas ir ticami.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem 2023.gada 1.ceturksnī bija nodarbināti 880,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem. Salīdzinot ar 2022.gada 1.ceturksni, nodarbināto skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir audzis par 1,2% jeb 11,1 tūkstoti.

2023.gada aprīlī, salīdzinot ar 2022 gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 15,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijas preču eksporta pieauguma temps samazinās jau kopš pērnā gada septembra un šā gada pirmajā ceturksnī izaugsme bijusi tikai 2,9% apmērā.

Ēku būvniecības apjomi 2023.gada 1.ceturksnī bija par 25,2% lielāki kā 2022.gada attiecīgajā ceturksnī. Līdzīgā tempā pieauga gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju apjomi.

Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada pirmajā ceturksnī samazinājušies par 5% pret pērnā gada pirmo ceturksni salīdzināmās cenās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Ņemot vērā augsto bāzi 2022. gada martā, kad tika atcelti visi ar Covid-19 izplatību saistītie tirdzniecības ierobežojumi un bija vērojams straujš mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums, kā arī šobrīd joprojām pastāvot augstam cenu līmenim, šā gada martā mazumtirdzniecības apgrozījums strauji samazinājās.

KLai sasniegtu Latvijas izaugsmi ilgtermiņā un sekmēt labklājības līmeņa pieaugumu, nepieciešama ekonomikas transformācija uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu, aktīvāka rīcība eksporta tirgos un plašāka digitālo risinājumu izmantošana iekšējā tirgū. Ekonomikas transformācijai būs nepieciešams arī augstas kvalifikācijas darbaspēks, bet samazināsies zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits. Šo transformāciju un produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārorientēšanās no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm. Līdz ar to prognozējam, ka palielināsies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, bet saruks vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars, informē Ekonomikas ministrija.

Neraugoties uz augsto bāzi 2022.gada februārī un augsto cenu līmeni, šī gada februārī mazumtirdzniecības apgrozījums turpināja pieaugt. Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās gada laikā pieauga par 17,5%, bet, ņemot vērā straujo cenu kāpumu, salīdzināmajās cenās tas pieauga par 2,4% (neizlīdzināti dati). Mazumtirdzniecības apjoma pieaugums ir vērojams arī mēneša griezumā. Februārī, salīdzinot ar janvāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,4% (sezonāli koriģēti dati).

2023.gada februārī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7%, un salīdzinājumā ar janvāri tas ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.