Pēc piecus ceturkšņus ilguša krituma reālās algas 2023.gada 2.ceturksnī pieauga. Izmērītais kāpums ir simbolisks jeb 0,1%, taču dinamika krasi uzlabojas pa mēnešiem - ja aprīlī reālās algas gada griezumā vēl samazinājās par 4,7%, tad jūnijā jau pieauga par 3,9%. Nav ne mazāko šaubu, ka reālo algu dinamika turpinās uzlaboties.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2022.gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 5,0%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 3,5%, autodegvielas – palielinājās par 5,2%.

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas. Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eiro zonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms – robu gana daudz.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2022.gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomikas izaugsmei otrajā ceturksnī sabremzējoties, lēnāks kļuvis arī bezdarba samazinājums, kamēr iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis turpina palielināties, atjaunojoties pēc pandēmijas laika ierobežojumiem un ekonomiski mazāk aktīvo Ukrainas bēgļu uzņemšanas pagājušajā gadā. Bezdarba līmenis otrajā ceturksnī bijis 6,4% – par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada un tāds pats kā šā gada pirmajā ceturksnī, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2023.gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,4 mljrd. eiro, kas faktiskajās cenās bija par 8,3% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 13%, bet importa vērtība – par 4,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,7%. Precēm tas pieauga par 0,6%, bet pakalpojumiem – par 1,1%.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati norāda, ka gada inflācija samazinājusies līdz 6,4%. Šāds gada inflācijas apmērs ir mazākais kopš 2021.gada novembra.

Šā gada jūnijā apstrādes rūpniecības apjomi gada griezumā samazinājās jau septīto mēnesi pēc kārtas. Kā aptaujās norāda uzņēmēji, pārliecinoši nozīmīgākais negatīvais faktors nozarē ir nepietiekamais pieprasījums.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings", saglabājot Latvijas kredītreitingu esošajā “A-” līmenī, paaugstinājusi kredītreitinga nākotnes vērtējumu no stabila uz pozitīvu.

Joprojām pastāvot augstam cenu līmenim, šī gada jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums turpināja samazināties, tomēr kritums bija mērenāks nekā iepriekšējos trīs mēnešos, vēsta Ekonomikas ministrija.

Latvijas iekšzemes kopprodukts šā gada otrajā ceturksnī piedzīvoja kritumu, liecina publiskotie Centrālās Statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, iekšzemes kopprodukts pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 0,6%, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro ceturksni izaugsme bija par 0,9% zemāka.

2023.gada jūnijā, salīdzinot ar 2022.gada jūniju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieauga par 6,7%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 5,8%, bet būvmateriālu cenas palielinājās par 2,2%.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka gada inflācija Latvijā turpina mazināties.

Šā gada maijā apstrādes rūpniecības apjomi gada izteiksmē samazinājušies par 7,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomu sarukumi nozarē fiksēti jau desmit mēnešus pēdējo vienpadsmit mēnešu laikā, ko nosaka pērnā gada augstā bāze, pēdējā gada laikā strauji augušās energoresursu cenas un pēdējo mēnešu laikā aktuālā pieprasījuma samazināšanās galvenokārt eksportējamām precēm.