Darba tirgus rādītāji šogad iepriecina. Galvenais izskaidrojums – ekonomikas sniegums ir labāks par gaidīto. Sākotnējais vērtējums par iekšzemes kopprodukta izmaiņām 1.ceturksnī (0,7% pieaugums) visdrīzāk tiks pārskatīts uz augšu, bet jaunākā Eiropas Komisijas prognoze saka, ka mūsu ekonomika šogad augs par 1,4%, un tas ir ticami.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem 2023.gada 1.ceturksnī bija nodarbināti 880,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem. Salīdzinot ar 2022.gada 1.ceturksni, nodarbināto skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir audzis par 1,2% jeb 11,1 tūkstoti.

2023.gada aprīlī, salīdzinot ar 2022 gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 15,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijas preču eksporta pieauguma temps samazinās jau kopš pērnā gada septembra un šā gada pirmajā ceturksnī izaugsme bijusi tikai 2,9% apmērā.

Ēku būvniecības apjomi 2023.gada 1.ceturksnī bija par 25,2% lielāki kā 2022.gada attiecīgajā ceturksnī. Līdzīgā tempā pieauga gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju apjomi.

Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada pirmajā ceturksnī samazinājušies par 5% pret pērnā gada pirmo ceturksni salīdzināmās cenās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Ņemot vērā augsto bāzi 2022. gada martā, kad tika atcelti visi ar Covid-19 izplatību saistītie tirdzniecības ierobežojumi un bija vērojams straujš mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums, kā arī šobrīd joprojām pastāvot augstam cenu līmenim, šā gada martā mazumtirdzniecības apgrozījums strauji samazinājās.

KLai sasniegtu Latvijas izaugsmi ilgtermiņā un sekmēt labklājības līmeņa pieaugumu, nepieciešama ekonomikas transformācija uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu, aktīvāka rīcība eksporta tirgos un plašāka digitālo risinājumu izmantošana iekšējā tirgū. Ekonomikas transformācijai būs nepieciešams arī augstas kvalifikācijas darbaspēks, bet samazināsies zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits. Šo transformāciju un produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārorientēšanās no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm. Līdz ar to prognozējam, ka palielināsies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, bet saruks vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars, informē Ekonomikas ministrija.

Neraugoties uz augsto bāzi 2022.gada februārī un augsto cenu līmeni, šī gada februārī mazumtirdzniecības apgrozījums turpināja pieaugt. Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās gada laikā pieauga par 17,5%, bet, ņemot vērā straujo cenu kāpumu, salīdzināmajās cenās tas pieauga par 2,4% (neizlīdzināti dati). Mazumtirdzniecības apjoma pieaugums ir vērojams arī mēneša griezumā. Februārī, salīdzinot ar janvāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,4% (sezonāli koriģēti dati).

2023.gada februārī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7%, un salīdzinājumā ar janvāri tas ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.

Finanšu ministrija norāda, ka patēriņa cenu pieauguma temps februārī ir mazinājies, gada inflācijai samazinoties līdz 20,3%, salīdzinot ar 21,5% janvārī, ko nodrošinājis galvenokārt energoresursu cenu kritums pasaules tirgos, mēneša laikā nedaudz pazeminot siltumenerģijas un cietā kurināmā cenas Latvijā. Tajā pašā laikā pārtikas cenu pieaugums ir turpinājies, un patēriņa cenas kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir palielinājušās par 0,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Mazumtirdzniecība nepārstāj pārsteigt ar spēju pretoties izaicinājumiem – 2023.gads sākās ar kāpumu. Šī gada janvārī augstā inflācija turpināja deldēt iedzīvotāju pirktspēju. Ziemas mēnešos papildu slogu rada arī lielie apkures rēķini. Izmaksu slogs iedzīvotājiem ir būtiski audzis, bet arī šajos apstākļos iedzīvotāji iepirkās vairāk nekā pirms gada. Janvārī, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, tirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pieauga par 20,4%. Tikmēr pārdošanas apjomi kāpa par 2,9%.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem 2022.gada 4.ceturksnī nodarbināto skaits Latvijā pieauga par 3,1% jeb 26,4 tūkst., salīdzinot ar 2021.gada 4.ceturksni. Savukārt vidēji 2022.gadā tas palielinājās par 2,6% (22,2 tūkst.), salīdzinot ar 2021.gadu. Gada griezumā tas ir bijis straujākais nodarbināto skaita pieaugums kopš 2007.gada, ko daļēji noteikusi gan darba tirgus atgūšanās no Covid-19 pandēmijas (zemās bāzes efekts), gan arī arvien plašāka Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātība Latvijā, skaidrots Ekonomikas ministrijas sagatavotajā vērtējumā.

Patēriņa cenas 2023.gada janvārī pieauga par 21,5% salīdzinājumā ar pērno janvāri. Gada inflācija Latvijā ir kļuvusi daudz augstāka nekā citur Baltijā. Atšķirību ar Igauniju un Lietuvu izskaidro galvenokārt tas, ka 2022.gada pirmajos četros mēnešos Latvijas valdība īstenoja ļoti efektīvus enerģijas cenu līmeņa samazināšanas pasākumus. Šobrīd redzam šīs atšķirības spoguļattēlu – cenu kāpums gada griezumā Latvijā tiek mērīts pret “mākslīgi” samazinātu bāzi, norāda AS “Luminor Bank” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pagājušā gada 4.ceturksnī būvniecības produkcijas apjomi Latvijā samazinājās par 8,3%, salīdzinot ar 2021.gada 4.ceturksni, kas ceturkšņu griezumā bija mērenākie būvniecības apjomu samazinājuma tempi 2022.gadā, informē Ekonomikas ministrija.