Lursoft datu bāzē pieejama informācija par 3331 nekustamo īpašumu darījumu, kas reģistrēts 2023.gada oktobrī. Darījumu kopējā summa veido 159,55 milj. eiro. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, oktobrī reģistrēts par 15,7% darījumu vairāk, savukārt to kopsumma ir par 32,97% lielāka nekā septembrī reģistrētajiem darījumiem.

Jaunākais “Ernst & Young” (EY) uzņēmumu vadītāju noskaņojuma pētījums “EY CEO Outlook Pulse” atklāj, ka, neskatoties uz dažādiem nenoteiktības riskiem, uzņēmēji sagaida, ka nākamais gads būs labāks vai pat būtiski labāks par šo gadu. Proti, 66% uzņēmēju uzskata, ka nākamgad spēs ģenerēt augstākus ieņēmumus nekā 2023.gadā, kamēr 25% domā, ka ieņēmumi būs aptuveni tādā pašā līmenī kā šogad. Tikai 9% uzskata, ka ieņēmumi nākamgad samazināsies.

2023.gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,56 mljrd. eiro, kas faktiskajās cenās bija par 23,3% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 29,2%, bet importa vērtība par 18,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Septembrī Latvija eksportēja preces 1,52 mljrd. eiro apmērā, bet importēja par 2,04 mljrd. eiro.

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū. Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības – cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

“Ernst & Young” (EY) Baltijas valstu pētījums par attieksmi pret mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģijām un to izmantošanu, kas veikts sadarbībā ar sabiedriskās domas izpētes uzņēmumu “Norstat”, parāda, ka 50% Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka MI uzlabos viņu dzīvi, kamēr 33% domā pretēji, bet 63% Latvijas cilvēku domā, ka MI tehnoloģijas uzlabos produktivitāti darba vidē (25% ir pretējās domās). Tomēr, tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (33%) uzticētos pakalpojumam vai produktam, ja tas tiek balstīts uz MI risinājumu. Gandrīz puse (48%) Latvijas iedzīvotāju MI risinājumam neuzticētos.

2023.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 3.ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 16,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības apjoms pieauga ēku būvniecībā – par 33,2%, specializētajos būvdarbos – par 16,6% un inženierbūvniecībā – par 2,3%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājiess par 2,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2022.gadā TOP100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

2023.gada septembrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 2,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ražošanas apjoms ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē samazinājās par 20,9%, apstrādes rūpniecībā – par 4,6%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē – pieaugums par 18,3%.

Aizvadītajā mēnesī Latvijā reģistrēti 750 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam sasniedzot 6,68 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotie dati.

2023.gadā Latvijā internetu lieto praktiski visos uzņēmumos (100%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos. Salīdzinoši pirms 10 gadiem internetu lietoja 94,2% uzņēmumu.

Uzņēmēju noskaņojums 2023.gada oktobrī uzlabojies mazumtirdzniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet apstrādes rūpniecībā saglabājies bez būtiskām izmaiņām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

“Ernst & Young” (EY) pētījums par attieksmi pret mākslīgā intelekta tehnoloģijām un to izmantošanu, kas veikts Baltijas valstīs sadarbībā ar sabiedriskās domas izpētes uzņēmumu “Norstat”, atklāj, ka kopumā jau 27% Latvijas iedzīvotāju ir izmantojuši kādu mākslīgā intelekta tehnoloģiju, piemēram, “ChatGPT”, “Bard”, “Claude” vai citu risinājumu.

Apkopojot datus par teju 105 tūkst. uzņēmumu, kas iesnieguši pārskatus par 2022.gadu, redzams, ka vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu pērn audzis par 12,26%, tomēr, neskatoties uz šī rādītāja kāpumu, vidējās peļņas rezultāts uz vienu uzņēmumu pēc nodokļu nomaksas sarucis par gandrīz 3%, vēsta Lursoft. Vienlaikus, analizējot datus vairāku gadu griezumā, redzams, ka vidējā peļņa uz vienu uzņēmumu, lai arī pagājušajā gadā sarukusi, ir būtiski augstāka nekā pirmspandēmijas laikā (2019.gadā – vidēji 36,88 tūkst. eiro uz vienu uzņēmumu, 2017.gadā – 26,18 tūkst. eiro uz vienu uzņēmumu).

2023.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 3.ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.