Sekojot līdzi dažādiem ar darbu un darba vidi saistītiem aspektiem, pētījumu kompānija “Kantar” veica darba ņēmēju aptauju, kurā noskaidroja dažādus aktuālus jautājumus, tostarp, vai un kā pēdējos gados ir mainījies strādājošo darba režīms un kāda ir darba slodzes ietekme uz darbinieku apmierinātību.
“Kantar” pētījums atklāj, ka pamatā darba specifikas vai citu apsvērumu dēļ, vairums darbinieku Latvijā pašlaik strādā savā darbavietā (72%), kamēr vairāk nekā 1/4 (28%) darbinieku ir iespēja strādāt arī attālināti, tostarp aptuveni katram ceturtajam (25%) ir iespēja strādāt “hibrīddarba” režīmā, bet 4% strādājošo darba devēji nodrošina iespēju strādāt tikai no mājām (attālināti).
Darbinieku profils
Dati liecina, ka tikai darbavietā (klātienē) salīdzinoši biežāk strādā 55 līdz 65 gadus veci darbinieki, darbinieki ar pamata un vidējo izglītību, ar zemiem (līdz 600 eiro) ģimenes un vidēji zemiem (601–1000 eiro) personīgajiem ienākumiem mēnesī, darbinieki ar lielāku darba stāžu attiecīgajā uzņēmumā (16 un vairāk gadi), strādnieki, pakalpojumu un tirdzniecības jomas darbinieki, apstrādes rūpniecībā, tirdzniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, izglītības, kā arī veselības un sociālās aprūpes jomās nodarbinātie, valsts vai pašvaldības (sabiedriskajā sektorā) strādājošie, darbinieki, kuri nedēļā strādā vairāk par normālo darba laiku (41 un vairāk stundas), citās pilsētās (ne Rīgā), Kurzemē un Latgalē strādājošie, kā arī tie, kuri ar savu pašreizējo darbu ir kopumā neapmierināti.
Savukārt “hibrīddarba” režīmā caurmērā biežāk darbojas 25 līdz 34 gadus veci darbinieki, strādājošie ar augstāko izglītību, vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, darbinieki ar augstiem ģimenes un personīgajiem ienākumiem (1501 eiro un vairāk) mēnesī, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, finanšu un apdrošināšanas, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomās nodarbinātie, pakalpojumu jomā, lielajos uzņēmumos (250 un vairāk darbinieki) strādājošie, rīdzinieki, kā arī tie, kuri ar savu pašreizējo darbu ir pat ļoti apmierināti.
Pašlaik vērojams, ka tikai no mājām (attālināti) vidēji biežāk strādā 25 līdz 34 gadus veci darbinieki, speciālisti, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, kā arī pakalpojumu jomās nodarbinātie.
Pētījuma dati apliecina, ka pēdējo trīs gadu laikā ļoti būtiskas izmaiņas strādājošo darba režīmā nav vērojamas – saglabājas kopumā stabila to darbinieku proporcija, kuri strādā tikai savā darbavietā (68–72%), “hibrīddarba” režīmā (24–27%) vai tikai no mājām (4–5%).
Vienlaikus šogad iezīmējas zināma tendence palielināties darbavietā strādājošo īpatsvaram, šī rādītāja izmaiņas būtu jāmonitorē dinamikā.
Darba devējiem jāpatur prātā, ka, apsverot darba maiņas iespējas, pašreizējos darba tirgus apstākļos darbinieki var izvēlēties tos darba devējus, kuri piedāvā viņu individuālajām vajadzībām un situācijai visatbilstošāko darba režīmu, tostarp elastīgu darbu, un labākos darba apstākļus.
Darba slodzes nozīme, apsverot darba maiņas iespējas
“Kantar” veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka pārāk augsta darba slodze ir viens no biežāk minētajiem iemesliem, skaidrojot savu negatīvo emocionālo labsajūtu darbā un apsverot darba maiņas iespējas. Vairāk nekā 1/3 (36%) darba ņēmēju norāda, ka pārāk liela darba slodze ir starp galvenajiem iemesliem negatīvas emocionālās labsajūtas vērtējumam darbā.
Katrs trešais (31%) strādājošais savu darba slodzi vērtē kā neatbilstošu – pārāk augstu vai pārāk zemu.
Lai gan trīs no pieciem (62%) strādājošajiem savu darba slodzi vērtē kā atbilstošu, tomēr gandrīz katrs trešais (31%) darbinieks to uzskata par neatbilstošu – attiecīgi katrs ceturtais (26%) kā pārāk augstu, un 5% nodarbināto kā pārāk zemu.
Neatbilstošas slodzes vērtējuma salīdzinoši augstais īpatsvars norāda, ka tā ir visai izplatīta situācija organizācijās, ar kuru ikdienā saskaras darbinieki, tāpēc darba devējiem būtu pēc iespējas jāpievērš uzmanība šīs jomas sakārtošanai.
Aktuālā pētījuma rezultāti atklāj, ka savu darba slodzi kā atbilstošu salīdzinoši biežāk raksturo tie darbinieki, kuri nedēļā strādā normālo darba laiku (40 stundas), informācijas un komunikācijas pakalpojumu, kā arī pakalpojumu jomās nodarbinātie, kā arī tie, kuri ar savu pašreizējo darbu ir kopumā apmierināti.
Savukārt to, ka viņu darba slodze ir pārāk augsta, vidēji biežāk norāda tie darbinieki, kuri nedēļā strādā 41 un vairāk stundas, tie, kuri savu slodzi raksturo kā neatbilstošu, izglītības, kā arī veselības un sociālās aprūpes jomās nodarbinātie, valsts vai pašvaldības (sabiedriskajā sektorā) strādājošie, darbinieki, kuri kopumā nav apmierināti ar savu pašreizējo darbu.
Savu darba slodzi kā pārāk zemu biežāk nekā vidēji raksturo darbinieki, kuri nedēļā strādā līdz 39 stundām, tie, kuri savu slodzi raksturo kā neatbilstošu, Zemgalē nodarbinātie, kā arī strādājošie, kuri ar savu pašreizējo darbu ir kopumā neapmierināti.
Dati liecina, ka, strādājošo darba slodzē, salīdzinot ar 2024.gadā veikto pētījumu, statistiski nozīmīgas izmaiņas nav vērojamas. 2024.gadā iezīmējās to darbinieku īpatsvara samazinājums, kuri savu darba slodzi raksturoja kā “pārāk augstu”, bet šogad vērojama rādītāju atgriešanās iepriekšējo gadu līmenī.
