Personāla atlases uzņēmums sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) “Alma Career Latvia” sadarbībā ar profesionālo pakalpojumu uzņēmumu SIA “PricewaterhouseCoopers” veikuši pētījumu par vecuma diskrimināciju Latvijas darba tirgū, kurā atspoguļoti gan darba ņēmēju, gan darba devēju viedokļi un perspektīvas par šo aktuālo jautājumu.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka lielākā daļa darba ņēmēju uzskata, ka vecuma diskriminācija ir būtiska problēma darba tirgū. Katrs ceturtais respondents norāda, ka šādi gadījumi notiek reizēm, bet tikai nedaudzi uzskata, ka vecuma diskriminācijas darba tirgū nav. Savukārt darba devēji daudz retāk atzīst diskriminācijas esamību.

05_07_4.png

No visiem aptaujātajiem darba ņēmējiem 58% ir saskārušies ar vecuma diskrimināciju savā darbavietā, 31% to noliedz, un 11% nav pārliecināti par šo jautājumu. Savukārt 81% darba devēju apgalvo, ka viņu uzņēmumā nekad nav bijis gadījumu, kad darbinieks izrādītu neapmierinātību saistībā ar diskrimināciju uz vecuma pamata, bet 14% norāda, ka šādi izņēmumi ir reti, un 5% bieži saskaras ar šādām situācijām.

Vairums darba ņēmēju (85%) apgalvo, ka vecuma diskriminācija notiek jau kandidātu atlases procesā, no kuriem 43% bieži saskaras ar šādiem gadījumiem, bet 24% min, ka tas notiek reti. Attiecībā uz darba devējiem, 13% norāda, ka kandidāta vecums ļoti bieži ietekmē viņu lēmumu par darba piedāvājuma izteikšanu, 62% atzīst, ka tas notiek reizēm, bet 25% saka, ka vecums nekad nav bijis ietekmējošais faktors lēmumu pieņemšanā.

Starp darba ņēmējiem, kas pieredzējuši diskrimināciju uz vecuma pamata, tā visbiežāk izpaudusies kā noraidīts darba piedāvājums, neskatoties uz viņu pieredzi un kvalifikāciju, zemāka atalgojuma vai maznozīmīgāka amata piedāvājums, organizācijas orientācija uz jaunākajiem darbiniekiem, neiekļautības sajūta, organizācijas uzskati, ka vecāki darbinieki nespēs apgūt jaunās tehnoloģijas un digitālās prasmes un nepielāgota darba vide vecāka gadagājuma darbiniekiem.

Darba ņēmēji un darba devēji iesaka vairākus risinājumus vecuma diskriminācijas mazināšanai darba tirgū, tostarp darbinieku vērtēšanu pēc prasmēm un kompetencēm, nevis vecuma, mūžizglītības un pārkvalifikācijas programmas, kā arī sociālās izglītības kampaņas. Respondenti arī norāda uz nepieciešamību pārskatīt likumdošanas prasības, lai ierobežotu diskriminācijas gadījumus un atbalsta nodokļu atvieglojumus darba devējiem, kas pieņem darbā vecākus darbiniekus. Papildus tiek izcelta nepieciešamība pēc elastīgiem darba nosacījumiem, starppaaudžu sadarbības veicināšanas, anonīmiem atlases procesiem un valsts atbalsta programmām.