Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina “Lursoft” finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.
Veicot datu analīzi, “Lursoft” secinājis, ka Latvijā reģistrēti 108,16 tūkst. uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri 2019. gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 milj. eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 milj. eiro. Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido lielāko daļu jeb 98,65% no visiem uzņēmumiem.
Analizējot mazā biznesa īpatsvaru reģionos, jānorāda, ka it visās teritorijās mikro un mazie uzņēmumi veido vairāk nekā 98% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt, rēķinot uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, vairāk nekā puse, proti, 51,09% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un vēl 20,09% Pierīgā.
Avots: “Lursoft”
Mazā biznesa sektors aizņem lielāko daļu Latvijas biznesa, tādējādi kļūstot par svarīgu darba devēju Latvijas iedzīvotājiem. “Lursoft” izpētījis, ka 2019. gadā mikro un mazajos uzņēmumos bija nodarbināti 63,84% no visiem darbiniekiem, kas pērn strādājuši Latvijā reģistrētajos uzņēmumos. Faktiskos skaitļos tie ir 454,65 tūkst. darbinieku, no tiem 349,15 tūkst. pērn strādājuši mikro uzņēmumos, bet 105,5 tūkst. – uzņēmumos, kas klasificējami kā mazie uzņēmumi.
Tāpat kā daudzas lielās kompānijas, kas saistītas ar tūrismu, ēdināšanu, izklaides jomu vai arī citu pakalpojumu sniegšanu, arī mazais bizness šogad Covid-19 krīzes ietekmē izjutis sāpīgu triecienu, jo līdz ar ārkārtējās situācijas ieviešanu iedzīvotāji pārskatījuši savus tēriņus, izvēloties mazāk līdzekļu atvēlēt dažādiem pirkumiem. Šī iemesla dēļ arī mazais bizness bijis to vidū, kas izmantojis valsts sniegtās atbalsta iespējas, piesakoties dīkstāves pabalstiem un iespējai atlikt nodokļu maksājumus.
“Lursoft” apkopotā informācija rāda, ka šogad dīkstāves pabalsts piešķirts darbiniekiem no 5984 mikro un mazā biznesa uzņēmumiem, turklāt 2855 mazajiem uzņēmumiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) atbalstījis nodokļu samaksas pagarinājumu vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem.
Runājot par mazā biznesa pienesumu valsts kopbudžetā nodokļu izteiksmē, “Lursoft” izpētījis, ka 2019. gadā mazā biznesa uzņēmumi VID administrētajos nodokļos samaksājuši 2,95 mljrd. eiro, kas veido 38,92% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, kas aizvadītajā gadā iekasēti valsts budžetā.
Jāpiebilst, ka 15,73% no visiem mazā biznesa sektora uzņēmumiem ir mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāji. Tādēļ prognozējams, ka nākamgad plānotās izmaiņas MUN režīmā varētu būtiski ietekmēt arī mazo biznesu.
Avots: “Lursoft”
Mazais bizness pēdējos gados uzrāda pakāpenisku apgrozījuma un peļņas pieaugumu. Ja vēl 2017. gadā mazais bizness apgrozīja 23,90 mljrd. eiro, tad pērn tie bijuši jau 26,64 mljrd. eiro, kas veido 41,75% no visu Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējā apgrozījuma. Būtiski straujāku pieaugumu uzrādījusi mazā biznesa peļņa, kas palielinājusies no 0,96 mljrd. eiro 2017. gadā līdz 2,01 mljrd. eiro pērn, kas divu gadu laikā ir kāpums divas reizes. Jāpiebilst, ka, balstoties uz “Lursoft” apkopotajiem datiem, mazā biznesa peļņa veido pusi no visu Latvijas uzņēmumu kopējās peļņas pēc nodokļu nomaksas 2019. gadā.
