Pandēmijas apstākļi ir spilgti iezīmējuši, ka gudri un ātri iepirkšanās risinājumi ir svarīgi ne tikai uzņēmējiem, bet arī pircējiem. Tiekšanās izvairīties vai vismaz samazināt cilvēku kontaktu, ir raisījusi vēl lielāku popularitāti dažādu viedo risinājumu sistēmās, lai pašrocīgi kontrolētu nepieciešamos procesus.
Saskaņā ar vadošā mazumtirdzniecības tehnoloģiju risinājumu piegādātāja “StrongPoint” veikto aptauju Baltijas valstīs, visatvērtākie tehnoloģiskajiem risinājumiem ir igauņi (46%), kuri apgalvo, ka pašapkalpošanās risinājumus izmanto diezgan bieži, bet ne vienmēr. Šādu atbildi snieguši 39% lietuviešu, un teju tikpat daudz Latvijas iedzīvotāju (38%). Izdevību pašapkalpoties katrā iepirkšanās reizē, visās trīs valstīs izmanto samērā līdzīgi – to dara 28% igauņu, 27% lietuviešu un 25% latviešu. Turklāt tikai 15% Latvijas iedzīvotāju vienmēr dod priekšroku iepirkties ierastajās kasēs ar kasieri.
“Lielākoties iedzīvotāji dodas uz veikalu retāk, bet iegādājas krietni vairāk preču. Uzvedība veikalā liecina, ka cilvēki ir atbildīgi un apzinīgi ievēro drošības pasākumus, piemēram, pašapkalpošanās risinājumu izmantošanas biežums kopumā ir pieaudzis par 2–3 reizēm. Pašskenēšanas ierīču izmantošana tajos Latvijas veikalos, kur ir ieviesti pašapkalpošanās risinājumi, ir aptuveni desmitā daļa no visām veiktajām iepirkšanās formām. Tas ir būtisks rezultāts, ja ņemam vērā, ka Latvijā šis risinājums nav tik plaši pieejams, ja salīdzinām ar citām valstīm,” stāsta Uģis Začs, “StrongPoint” klientu servisa vadītājs.
Svarīgi taupīt savu laiku un nestāvēt garās rindās
Tāpat cilvēki arvien skrupulozāk plāno laika apjomu, ko veltīt, lai iepirktos. Visbiežāk cilvēki cenšas iekļauties 11–20 minūtēs (51% igauņu, 48% latviešu un 36% lietuviešu), kam seko iepirkšanās, kurai tiek veltītas 21–30 minūtes – tik daudz laika nepieciešams 40% lietuviešu, 31% latviešu un 28% igauņu.
Kā populārāko iemeslu, lai izmantotu pašapkalpošanās iespējas, iedzīvotāji min, ka nepatīk stāvēt garās rindās (tā uzskata 81% igauņu, 78% latviešu un 72% lietuviešu). Interesanti, ka krietni atšķiras uzskati par to, ka pašapkalpojoties var iepirkties ātrāk – Igaunijā tā domā 68% iedzīvotāju, savukārt Latvijā tam piekrīt tikai 48%. Vaicājot respondentiem par to vai pašapkalpošanās kases izmantošana ir saprotama un ērti lietojama, 48% latviešu uzskata, ka spēj vienkārši atrast visu nepieciešamo sistēmā, nedaudz vairāk šādi uzskata igauņi (59%), savukārt vismazāk pārliecināti jūtas lietuvieši – sistēmu viegli pārvalda vien 22%.
Iedzīvotāji ir apmierināti ar šī brīža veikalu formātu
Jautājot respondentiem par to, kāds ir viņu ideālais veikals, liela daļa Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka jau pašreizējais veikalu formāts, kas apvieno tradicionālu iepirkšanos ar pašapkalpošanos, ir viņiem ļoti piemērots un uzskata par ideālu – tā domā 64% igauņu, 44% latviešu un 42% lietuviešu. Savukārt, ja varētu ko uzlabot, tad vēlētos tādu risinājumu, kur vairs nebūtu nepieciešams novietot preces pie kases – tā uzskata 46% lietuviešu, 44% latviešu un 30% igauņu.
Bieži vien vairāk laika aizņem digitālā kataloga šķirstīšana un sveramo produktu atrašana sistēmā. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un arvien jaunu risinājumu ieviešanu, respondentiem tika vaicāts – vai būtu interese tādam risinājumam, kas automātiski atpazīst un nosver produktus. Visatvērtākie ir Latvijas iedzīvotāji – 79% uzskata, ka šāda iespēja būtu ļoti ērta, un tam piekrīt 65% igauņu un 60% lietuviešu.
Savukārt domājot par iepirkšanās pieredzes uzlabošanu, visvairāk “balsu” tiktu dotas par tādu pašapkalpošanās risinājumu kā viedie iepirkumu ratiņi (tajos ievietojot iepirkumu maisiņus, var veikt nepieciešamos pirkumus ar ratiņos uzstādīta skenera palīdzību – šāds risinājums jau ir pieejams Vācijā) – tos veikalos vēlētos redzēt vienlīdz bieži visu Baltijas valstu iedzīvotāji (61–62%).
“Svarīgi paturēt prātā, ka patērētāju ieradumi un tirgus situācija pastāvīgi mainās un liek mainīties arī mazumtirgotājiem. Pandēmija noteikti ir pavērusi jaunas iespējas tehnoloģiju pielietojumam veikalos un varam būt diezgan droši, ka arī turpmāk sastapsimies ar arvien jauniem risinājumiem, kas padarīs iepirkšanos ērtāku un ātrāku,” papildina Uģis Začs.
Pētījums veikts pēc “StrongPoint” pasūtījuma šī gada martā un aprīlī trīs Baltijas valstīs, katrā aptaujājot 800 iedzīvotājus.
