Finanšu monitorings nav tikai lielo uzņēmumu privilēģija, arī nelielo uzņēmumu vadītāji, neskatoties uz ierobežotiem resursiem, var iegūt būtisku tālāku lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Viens no efektīvākajiem paņēmieniem ir par finanšu monitoringa “centrālo objektu” padarīt uzņēmuma naudas plūsmas plānošanu un analīzi, jo tas ļauj novērst iespējamās problēmas, nevis cīnīties ar to sekām.

Lielāki uzņēmumi analizē katru soli

Daudziem zināms, ka jebkurā vidēji lielā un lielā uzņēmumā (tādos, kuri nodarbina daudzus simtus vai pat tūkstošus darbinieku) ir prasmīgu finansistu, analītiķu un grāmatvežu komanda, kura “mēra un sver” gandrīz jebkuru uzņēmuma darbības aspektu.

Uzņēmumu vadības komandām gandrīz vai reālā laika režīmā ir pieejama informācija ne tikai par uzņēmuma peļņu vai zaudējumiem, bet pat atsevišķu biznesa virzienu, pakalpojumu vai struktūrvienību rezultatīvajiem rādītājiem. Tas tiek darīts ar mērķi iespējami ātrāk ļaut saprast, vai uzņēmums attīstās, kā iecerēts, vai arī nepieciešams koriģēt kādus no iepriekš pieņemtajiem lēmumiem.

Nereti lielo uzņēmumu finansistu komandas apkopo daudz vairāk informācijas, nekā to vadības komandas un citi darbinieki spēj analizēt, un daļa informācijas nemaz netiek izmantota.

Mazo uzņēmumu iespējas atpaliek

Lielāko daļu ekonomikas veido nelieli uzņēmumi, kuri nodarbina mazāk nekā 30 darbinieku. Visbiežāk visi šo uzņēmumu darbinieki ir tieši iesaistīti uzņēmuma produkcijas ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā. Reti kurš mazais uzņēmums nodarbina savu finansistu vai grāmatvedi, visbiežāk tiek slēgti līgumi par grāmatvedības ārpakalpojumu saņemšanu ar kādu no specializētajiem grāmatvedības uzņēmumiem.