Arvien biežāk ieguldītājiem tiek piedāvātas “zaļās”, “vides” vai “ilgtspējas” obligācijas, kas saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem 2022.gadā veidoja jau gandrīz 10% no visām Eiropas Savienībā (ES) emitētajām obligācijām. Turklāt zaļo obligāciju īpatsvara pieaugums ir bijis ļoti straujš – kopš 2016.gada tas ir kļuvis 10 reizes lielāks. Ņemot vērā ES ambiciozos klimatneitralitātes mērķus, kā arī jaunākās ieguldītāju paaudzes uz vidi orientētās vērtības, ir paredzams, ka zaļo obligāciju popularitāte tikai turpinās augt. Kas slēpjas aiz zaļajām obligācijām?

Līdz šim nav bijis vienotas izpratnes par to, kas ir zaļās obligācijas. Proti, lai arī to emisijai pastāv dažādi starptautisku institūciju izdoti standarti, piemēram, Starptautiskās kapitāla tirgus asociācijas Zaļo obligāciju principi un Ilgtspējas obligāciju vadlīnijas, tiem ir virkne trūkumu, tostarp ilgtspējīgas darbības vienotas definīcijas un kritēriju neesamība.

Zaļo obligāciju standarts

Nerodot atbildi uz jautājumu, kādām ilgtspējīgām darbībām būtu jāizmanto ieņēmumi no obligācijām, lai tās patiesi varētu saukt par zaļām, ieguldītājs nokļūst tīšas vai netīšas zaļmaldināšanas lamatās. Savukārt finanšu tirgus dalībniekiem, kas piedāvā ar zaļajām obligācijām saistītus ieguldījumu produktus, var būt apgrūtinoši izpildīt prasības, kuras izriet no regulas 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju finanšu pakalpojumu nozarē.