Obligācijas kļūs patiesi zaļas
2024-04-09
Zane Veidemane-Bērziņa, SIA "ZAB Ellex Kļaviņš" , asociētā partnere, zvērināta advokāte, Banku un Finanšu prakses grupas līdzvadītāja
Arvien biežāk ieguldītājiem tiek piedāvātas “zaļās”, “vides” vai “ilgtspējas” obligācijas, kas saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem 2022.gadā veidoja jau gandrīz 10% no visām Eiropas Savienībā (ES) emitētajām obligācijām. Turklāt zaļo obligāciju īpatsvara pieaugums ir bijis ļoti straujš – kopš 2016.gada tas ir kļuvis 10 reizes lielāks. Ņemot vērā ES ambiciozos klimatneitralitātes mērķus, kā arī jaunākās ieguldītāju paaudzes uz vidi orientētās vērtības, ir paredzams, ka zaļo obligāciju popularitāte tikai turpinās augt. Kas slēpjas aiz zaļajām obligācijām?
Līdz šim nav bijis vienotas izpratnes par to, kas ir zaļās obligācijas. Proti, lai arī to emisijai pastāv dažādi starptautisku institūciju izdoti standarti, piemēram, Starptautiskās kapitāla tirgus asociācijas Zaļo obligāciju principi un Ilgtspējas obligāciju vadlīnijas, tiem ir virkne trūkumu, tostarp ilgtspējīgas darbības vienotas definīcijas un kritēriju neesamība.
Zaļo obligāciju standarts
Nerodot atbildi uz jautājumu, kādām ilgtspējīgām darbībām būtu jāizmanto ieņēmumi no obligācijām, lai tās patiesi varētu saukt par zaļām, ieguldītājs nokļūst tīšas vai netīšas zaļmaldināšanas lamatās. Savukārt finanšu tirgus dalībniekiem, kas piedāvā ar zaļajām obligācijām saistītus ieguldījumu produktus, var būt apgrūtinoši izpildīt prasības, kuras izriet no regulas 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju finanšu pakalpojumu nozarē.
Dinamiskajā biznesa vidē resursu izmantošanas efektivitāte ir uzņēmuma izdzīvošanas un panākumu atslēga. Tā nav tikai izmaksu samazināšana, bet stratēģiska pieeja, kas nodrošina, ka katrs resurss tiek izmantots ar maksimālu atdevi un tiek meklēti jauni risinājumi turpmākiem uzlabojumiem. Efektīva resursu pārvaldība ļauj uzņēmumiem ne tikai izdzīvot ekonomiskajās svārstībās, bet arī nodrošina stabilu pamatu ilgtspējīgai izaugsmei un inovācijām, kā arī biznesa vērtības pieaugumu. Kā identificēt galvenās jomas, kurās var uzlabot darbības rādītāju efektivitāti?
Finanses
06:00, 3. Jūl. 2025
Piemaksa, pabalsts vai prēmija ir papildu maksājumi darbiniekiem, kas jāveic darba devējam. Dažkārt rodas jautājums – vai šie maksājumi tiešām jāveic? Nereti šādas papildu izmaksas produktu pašizmaksā nav ieplānotas. Kā atšķiras šie maksājumi? Kuri jāveic obligāti, bet kuri – brīvprātīgi?
Finanses
09:00, 29. Mai. 2025
Biznesa vidē uzticama finanšu reputācija ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmuma spēju sadarboties ar piegādātājiem, saņemt aizdevumus vai piedalīties publiskajos iepirkumos. Viena no tās sastāvdaļām ir uzņēmuma kredītvēsture jeb informācija par tā finanšu uzvedību un maksājumu disciplīnu. Kas ietekmē uzņēmuma kredītvēsturi un vai īpašnieka personīgie parādi to var sabojāt?
Finanses
06:00, 27. Mai. 2025
Lasītājs jautā: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību no Ķīnas ieved kartona kastītes un maisiņus, papīra skaidas un džutas diegus, ko paredzēts izmantot preču iesaiņošanai. Vai šādā gadījumā sabiedrībai ir jāmaksā dabas resursu nodoklis? Vai situācija mainās, ja iesaiņojuma materiāli tiek ievesti no Eiropas Savienības valsts?
Finanses
06:00, 16. Mai. 2025
Ne visi gada ienākumu deklarāciju steidz iesniegt uzreiz 1.martā, turklāt pat liela daļa no tiem, kam deklarācija jāiesniedz noteiktā termiņā, vēl nav to izdarījuši. Lai gan vispārīgās lietas par gada ienākumu deklarāciju ir visiem zināmas, ir dažādas nianses, par ko gadās aizmirst. Tāpēc atgādinām, kas jāatceras, sagatavojot gada ienākumu deklarāciju.
Finanses
09:00, 28. Apr. 2025
2024.gada beigās stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas paredz kārtību kriptoaktīvu ieguldīšanai sabiedrības pamatkapitālā, kā arī paredz atvieglotu kārtību šādu ieguldījumu veikšanai. Kādi juridiskie un praktiskie aspekti jāņem vērā, ieguldot kriptoaktīvus pamatkapitālā?
Lasītājs jautā: 2025.gada 1.aprīlī spēkā stājas izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, nosakot par obligātiem norēķinus bezskaidrā naudā uzņēmumiem, kuru struktūrvienībā vai juridiskajā adresē veikto darījumu kopsumma iepriekšējā gadā pārsniedz 50 000 eiro. Bet kā ir ar izbraukuma tirdzniecību? Tā nav struktūrvienība, un tā nenotiek juridiskajā adresē. Vai izbraukuma tirdzniecībā jādrošina iespēja saviem klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā?
Finanses
08:08, 8. Apr. 2025
Skaidrojumu sniegšana bankai par to, kādēļ tiek veikts maksājums sadarbības partnerim uz kādu no tā sauktajām augsta riska valstīm ir lieks laika un resursu patēriņš, it īpaši tad, ja šāds skaidrojums par vienu un to pašu sadarbības partneri jāsniedz atkārtoti jau kārtējo reizi. Neizpratni par to paudis ne viens vien uzņēmējs. Tomēr bankas uzsver – dažāda veida riski šādiem maksājumiem ir ļoti augsti un papildu pārbaudes nepieciešamas pašu uzņēmumu drošībai.
Finanses
09:00, 4. Apr. 2025
Nodrošināt stabilu un regulāru naudas plūsmu uzņēmumā nav nemaz tik vienkāršs uzdevums. Un nav svarīgi, vai tas ir tikko reģistrēts uzņēmums, vai tas ir uzņēmums ar pieredzi un stāžu. Visbiežāk uzņēmējs cenšas iztikt ar personīgajiem līdzekļiem, tos aizdodot uzņēmumam un cerot pēc laika saņemt atpakaļ. Kādus dokumentus noformēt un kā šādu aizdevumu norādīt grāmatvedībā?
2025.gadā Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) atkal ir iespēja iegūt Eiropas Savienības MVU fonda finansiālo atbalstu intelektuālā īpašuma priekšizpētei, reģistrācijai, kā arī konfliktu risināšanas stratēģijai.
Finanses
06:00, 19. Mar. 2025
Lasītājs jautā: Vai individuālajam komersantam jāreģistrējas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju, lai sociālajā tīklā “Facebook” ievietotu maksas reklāmu? Komersants nav PVN maksātājs un nekādus ar PVN apliekamus darījumus neveic.
Finanses
10:00, 28. Feb. 2025
Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps nesen noteica 25% tarifu importam no Kanādas un Meksikas un 10% tarifu importam no Ķīnas. Vai arī Eiropas Savienībai draud tas pats?
Finanses
06:00, 24. Feb. 2025
Straumēšana, piemēram, videospēļu spēlēšanas tiešraižu pārraidīšana dažādās platformās, Latvijā kļūst aizvien populārāka. Par to brīvprātīgi, ziedojumu veidā skatītājs var pateikties straumētājam. Vai par šādiem ienākumiem ir jāmaksā nodoklis? Apskatām, kas par to teikts tiesu praksē!
Lasītājs jautā: 2025.gada 1.aprīlī stājas spēkā izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz, ka uzņēmumiem un iestādēm būs jāievieš bezskaidras naudas norēķini, ja to apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro. Uz kādām iestādēm/uzņēmumiem attiecas šī prasība? Piemēram, uzņēmumam ir trīs veikali, kas atrodas blakus. Katrs veikals reģistrēts kā atsevišķa struktūrvienība, katra atsevišķa veikala apgrozījums nesasniedz 50 000 eiro, bet visu kopā – sasniedz. Vai uz šādu uzņēmumu attiecas prasība ieviest bezskaidras naudas norēķinus?
Lasītājs jautā: Latvijā reģistrēts individuālais komersants (IK) iegādājas preces Shein.com un citos internetveikalos. Vai šādā gadījumā IK jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam? Kādas sekas var rasties, ja PVN nav piemērots?
Finanses
06:00, 12. Feb. 2025