Ir nācies dzirdēt, ka obligācijas izdot jeb emitēt var tikai lielie uzņēmumi, lai piesaistītu finansējumu, kas mērāms vairākos desmitos, ja ne pat simtos miljonu eiro, un ka ar obligācijām saistītais process ir sarežģīts un dārgs. Tomēr šis priekšstats nav gluži precīzs. Izskatīsim, kas ir obligācijas, kādi ir to pamatprincipi un kas jāņem vērā, ja pieņemts lēmums izmantot obligācijas kā finansējuma piesaistes veidu?

Ja uzņēmumam ir nepieciešams finansējums, lai, piemēram, attīstītu savu saimniecisko darbību, ir vairāki veidi, kā to piesaistīt. Nesen dibinātam uzņēmumam, kurš ir tikai savas komercdarbības pirmsākumos (kā joks, kurš tomēr ietver lielu daļa patiesības) būtiskākie finansējuma avoti ir ģimene, draugi un muļķi. Savukārt, runājot par uzņēmumu, kurš jau kādu laiku sekmīgi darbojas, parasti pirmais, kas nāk prātā, ir kredīta saņemšana no bankas. Tomēr pastāv arī citi finansējumu piesaistes veidi, kā, piemēram, obligācijas, akciju publiskais piedāvājums (tikai akciju sabiedrībām), finansējuma piesaiste kolektīvās finansēšanas platformās.

Obligācijas un akciju publiskais piedāvājums ir daļa no kapitāla tirgus. Latvija kapitāla tirgus attīstībā pēc Latvijas Bankas apkopotajiem datiem diemžēl ieņem pēdējo vietu Eiropā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kuras funkcijas no 2023.gada 1.janvāra pilda Latvijas Banka, ir izstrādājusi 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, kā arī īstenojusi vairākus citus pasākumus, piemēram, izveidojusi Vērtspapīru smilškasti – atbalsta mehānismu uzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt finansējumu Latvijas kapitāla tirgū.