Zaļās investīcijas biznesam

Apsēstība ar lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, cerības, ka procentu likmes kāpina saimniecisko rosību un arī pašu uzņēmumu finansiālais sniegums aizvien veicina pozitīvu noskaņojumu akciju tirgū, vedot to pretī aizvien jauniem un jauniem indeksu vērtības rekordiem.

Daudzi finansiāli veiksmīgi cilvēki, kuri uzkrājuši kapitālu, apsver investēšanu, taču, ja profesionālā darbība nav saistīta ar finanšu tirgiem, tā var šķist sarežģīta. Kā investēt efektīvi, ja nav laika to visu apgūt?

Latvijas uzņēmumiem ir plašas investīciju iespējas – nekustamais īpašums, vērtspapīri, fondi, kriptovalūtas un ieguldījumi lauksaimniecībā. Tomēr paliek mūžīgais jautājums – kur ieguldīt, lai samazinātu riskus un palielinātu peļņu?

Lai veiksmīgi investētu, ir svarīgi izprast uzņēmuma patieso vērtību. Ir vairāki rīki, kas ļauj šo vērtību noteikt, un viens no tiem ir fundamentālā analīze. Kas tā ir un kā palīdz pieņemt pārdomātus lēmumus?

Tehniskā analīze ir finanšu tirgus izpētes metode, kas balstās uz vēsturiskiem cenu un tirdzniecības apjoma datiem, lai prognozētu nākotnes tirgus kustības. Tās pamatā ir trīs galvenie principi. Pirmkārt, tiek uzskatīts, ka tirgus atspoguļo visu – jebkuri fundamentālie, ekonomiskie un politiskie faktori, kas var ietekmēt cenu, jau ir iekļauti tirgus dinamikā un redzami cenu diagrammā. Otrkārt, cenas pārvietojas tendenciozi – tās var virzīties augšup, lejup vai sānis, veidojot identificējamus modeļus. Treškārt, vēsture mēdz atkārtoties – pagātnes cenu tendences un modeļi var sniegt norādes par potenciālajām nākotnes kustībām.

Ieguldīšana akciju tirgū, īpaši ja runa ir par atsevišķu uzņēmumu akcijām, var šķist kā ceļojums pa nezināmu džungļu taku. Sākumā ir neskaitāmi jautājumi, un tas ir normāli. Akciju tirgus apgūšana prasa laiku un pacietību. Tomēr ieguldīšana šķiet vēl izaicinošāka, ja runa ir par personīgi nopelnītu naudu, un iespējamās neveiksmes var radīt ne tikai finansiālus, bet arī emocionālus zaudējumus.

Tirdzniecības kariem kļūstot par jauno pasaules realitāti, diezgan droši prognozējama ir uzņēmumu finanšu rādītāju pasliktināšanās, kas nozīmē, ka akciju tirgus pievilcība peļņas gūšanai samazinās. Vai tas nozīmē, ka gada beigās biržas indeksu vērtība būs mazāka nekā patlaban, vēl ir pāragri apgalvot, tomēr uz tādu izaugsmi kā iepriekšējos gados, kad biržas indeksi palielinājās pat par 20%, pagaidām nav pamata cerēt.

Publiski kotētas uzņēmumu akcijas un obligācijas ir klasiski finanšu instrumenti, kuri jau izturējuši laika pārbaudi. Kādu finanšu instrumentu izvēlēties un kurā tirgū to darīt ‒ tas jāizlemj pašam. Obligācijas un uzņēmumu akcijas būtiski atšķiras pēc to rakstura un funkcijas. Tomēr nereti tieši abu instrumentu kombinācija ir optimālā stratēģija, lai sasniegtu stabilitātes un izaugsmes līdzsvaru.

Pieaugoši ģeopolitiskie riski, kas var apdraudēt pasaules tautsaimniecības izaugsmi, 2024.gadā nav bijuši šķērslis iespaidīgam akciju tirgus pieaugumam, kurš rezultējies aizvien jaunos biržas indeksu rekordos. Pastāv iespēja, ka 2025.gadā viss turpināsies pēc iepriekšējā scenārija, tomēr jārēķinās ar aizvien pieaugošajiem negatīvas korekcijas riskiem. Turklāt, jo ilgāk tiks pūsts burbulis akciju tirgū, jo lielāka iespējamība sāpīgam atkritienam.

Skaļus virsrakstus un akciju izpārdošanas vilni Amerikas Savienoto Valstu akciju tirgū izraisīja Ķīnas uzņēmuma “DeepSeek” panākumi mākslīgā intelekta izstrādē, kuru iznākums varētu būt iespējas ar mazākām izmaksām panākt labāku rezultātu nekā pasaules šīs jomas flagmanim “Nvidia”. Vai ir pamats runāt par akciju tirgu tendenču maiņu?

Lai veiksmīgi investētu, nepieciešamas ne tikai zināšanas, bet arī pieredze, kļūdas un vilšanās. Pēc šiem gadiem un neskaitāmām sarunām ar citiem investoriem ir izveidojušās vairākas atziņas, kas būtu jāņem vērā, investējot.

Lai arī uzņēmuma primārais uzdevums ir attīstīt savu pamatdarbību un paplašināties, tomēr noteiktā attīstības posmā var rasties lieki naudas līdzekļi, kurus uzņēmuma īpašnieks dažādu iemeslu dēļ nevēlas investēt savā uzņēmumā vai izmaksāt dividendēs. Šādos gadījumos var apsvērt iespēju daļu no brīvajiem finanšu līdzekļiem ieguldīt finanšu instrumentos, tādā veidā pasargājot tos no inflācijas riska, veidojot rezerves nākotnei, un varbūt arī nopelnīt.