Lasītājs jautā: Ārpakalpojuma grāmatvedis, aizpildot klienta izpētes lapas, uzņēmumam pieprasa informāciju par sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) īpašniekiem, kuri neatbilst “patiesā labuma guvēja” statusam (pieder 5% kapitāldaļu, nav izšķirošas ietekmes uzņēmumā). Vai un kādos gadījumos šādus datus drīkst pieprasīt? Vai šādi dati uzņēmumam būtu jādod, ja tos lūdz grāmatvedis? Kādas sekas var būt, ja uzņēmums šādus datus nesniedz, norādot, ka nav pamata tos pieprasīt? Vai arī – ja grāmatvedis uzskata, ka informācija ir nepieciešama par kādu personu, viņš var vaicāt jebko un uzņēmējam jāsniedz šī informācija?

Ārpakalpojuma grāmatveža tiesības un pienākumus jautājumos, kas saistīti ar savu klientu izpēti un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, regulē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (NIL likums). Atbilstoši NIL likuma 3.panta 1.daļas 3.punktam ārpakalpojuma grāmatvedis ir šī likuma subjekts, kas nozīmē, ka ārpakalpojuma grāmatvedim saskaņā ar NIL likuma 11.pantu ir pienākums veikt klienta izpēti. Lai precīzāk atbildētu uz uzdotajiem jautājumiem, turpmāk tiks lietots apzīmējums “ārpakalpojuma grāmatvedis”. Tomēr sniegtās atbildes vienlīdz ir attiecināmas arī uz pārējiem NIL likuma subjektiem.

Klienta identifikācija un izpēte

Atkarībā no klienta (uzņēmuma) darbības jomas, reģistrācijas valsts, īpašnieku struktūras, patiesos labuma guvējus raksturojošām pazīmēm un citiem apstākļiem ārpakalpojuma grāmatveža veiktā klienta izpēte var būt vienkārša vai padziļināta. NIL likuma 11.1panta 1.daļas 2.punkts nosaka, ka klienta izpētes ietvaros ārpakalpojuma grāmatvedim jānoskaidro juridiskās personas dalībnieku struktūra un veids, kādā izpaužas patiesā labuma guvēja kontrole pār šo juridisko personu.