Ir daudz joku sacerēts par deputātiem, un tautai dažkārt nepatīk politiķu pieņemtie lēmumi. Tomēr mūsu Saeimā ir vairākas patiešām labas pieejas, ko būtu vērts zināt un ieviest arī savā biznesā. Viena no tām ir lēmumu pieņemšana trijos lasījumos.

Kārtības rullis

Kārtība, kā dažādu valstu parlamentos tiek pieņemti lēmumi, ir veidojusies daudzu gadu un pat gadsimtu gaitā, un tā ir veidota, lai tautas priekšstāvji pieņemtu iespējami labākos un pareizākos lēmumus. Darba organizācija Latvijas Republikas Saeimā ir detalizēti aprakstīta kārtības rullī un arī citos normatīvajos dokumentos. Viens no pamatprincipiem ir – Saeima visus savus lēmumus parasti pieņem trijos lasījumos.

Nedaudz pārfrāzējot kārtības rullī noteikto, pirmais lasījums nozīmē vienošanos par to, ka apskatītā problēma ir pietiekami svarīga, lai to risinātu, un ka piedāvātais risinājums ir izskatīšanas un tālākās izstrādes vērts. Otrajā lasījumā problēmā un tās risinājumā jau ir iedziļinājušies eksperti, ar to pastrādājusi konkrēta komisija. Trešais lasījums nozīmē galīgo balsojumu, kurā jau detalizēti tiek noteikts, kas un kā tiks darīts, kuri būs atbildīgie, kādos termiņos lēmumi stāsies spēkā un kā izmaiņas būs jāievieš.

Saprotot, ka lēmumi var būt sarežģītāki un mazāk sarežģīti, steidzamāki un ne tik steidzami, var tikt noteikti izņēmumi un atsevišķas atkāpes no triju lasījumu principa. Bet arī tas ir atrunāts kārtības rullī.

Tātad lēmumu pieņemšana trijos lasījumos nozīmē, ka lēmums tiek pieņemts pakāpeniski: vispirms par pašu ideju, pēc tam par koncepciju, beigās jau par šī lēmuma ieviešanu un īstenošanu. Šādu praksi pavisam noteikti var izmantot arī jebkurš komercuzņēmums vai organizācija, un to var ieteikt arī cilvēkiem savas privātās dzīves lēmumu pieņemšanā.

Pirmais lasījums – ideja

Pirmajā lasījumā jāsaprot, vai problēma ir pietiekami aktuāla, lai to risinātu, un vai saprātīgs risinājums pašreizējos apstākļos vispār ir iespējams. Ja risinājumu iztēlojamies kā lielāku vai mazāku projektu, tad pirmo lasījumu varētu saukt par idejas posmu.