Nav noslēpums, ka no 2022. gada 1. februāra Latvijā tika ieviesta obligātā depozīta sistēma vienreiz un atkārtoti lietojamam iepakojumam. Ko tas nozīmē uzņēmējiem – kam jāslēdz līgums ar depozīta sistēmas operatoru, kam jāveic savākšana, kas par to visu maksā? Un kā tas ietekmē kopējo administratīvo, izmaksu un nodokļu slogu uzņēmumā?

Sistēmas darbība Latvijā ir jauna, tādēļ, lai saprastu katra depozīta iepakojuma savākšanas procesā iesaistītā dalībnieka pienākumus, jāidentificē tā loma visā procesā. Īsumā – depozīta iepakojuma apsaimniekošanu veic iepakotāji (pakalpojuma sniedzēji, preces ražotāji vai izplatītāji (arī importētāji), kas Latvijā laiž tirgū dzērienus depozīta iepakojumā), uz kuriem balstās visvairāk pienākumu un atbildības, attiecīgi arī vislielākās izmaksas procesā, kamēr tirgotāji un galapatērētāji veic atbalsta funkcijas, lai kopā ar depozīta sistēmas operatoru nodrošinātu šī procesa sekmīgu izpildi.

Galapatērētāju loma procesā ir visvieglāk saprotama: nododot vienreiz vai atkārtoti lietoto iepakojumu veikalā vai taromātā, viņš saņem atlīdzību jeb depozīta maksu par nodoto taru – 10 centu apmērā par vienību. Depozīta maksu galapatērētājam izmaksā skaidrā vai bezskaidrā naudā vai kupona veidā, kas izlietojams konkrētā tirdzniecības vietā – atkarībā no depozīta iepakojuma nodošanas vietas.

Tālāk rakstā sīkāk aplūkosim procesā iesaistīto uzņēmēju – ražotāja un tirgotāja – lomas, pienākumus un nodokļu sekas.