Pāris gadu laikā “TikTok” ir sakustinājis pasauli un arī Latviju ar dejojošiem pusaudžiem un smieklīgiem video un piesaistījis lielu skaitu dažādu vecumgrupu lietotāju, liekot uzņēmumu mārketinga vadītājiem arvien aktīvāk jautāt – vai ir vērts izvērst zīmola komunikāciju “TikTok”?

"TikTok" savā būtībā nav unikāls. Īsie, mobilā telefona ekrāna dimensijām pielāgotie video ir bijuši aktuāli jau gadiem, taču tieši "TikTok" ir radījis tādu bumu, ka Meta ("Facebook" grupa) svaigi paziņojusi, ka tagad "TikTok" formas dubultnieks Reels būs pieejams ne tikai Instagram platformā, bet nu jau arī Facebook. Ja “vecie milži” strauji cenšas pielāgoties un izveidot "TikTok" konkurenci, noteikti jāvērš uzmanība gan formātam, gan platformai.

Kāpēc vērts domāt par “TikTok”?

2016. gadā tika radīta jauna lietotne – “TikTok” –, kas primāri bija domāta mūzikas video izvietošanai. Tā ātri transformējās uz lietotāju ģenerēta video satura platformu, kas daudziem atgādina likvidēto “Vine”.

Daudziem vēl palicis priekšstats par “TikTok” kā vietu, kurā bērni rāda šabloniskas dejas, taču saturs kļuvis daudzveidīgs un arī nopietnāks. Līdzās jokiem, smieklīgiem dzīvnieku video un izslavētajām dejām ir arī receptes, grāmatu klubi, vingrojumu ieteikumi, pat padomi par ieguldījumiem un daudz ko citu. Arī lielākie pasaules mediji pievērsušies “TikTok” kā platformai, kurā ar īsiem video uzrunāt auditoriju par nopietnām un ne tik nopietnām tēmām.

Katru gadu kopējais “TikTok” lietotāju skaits ir vismaz divkāršojies, turklāt “TikTok” lietotāji pērn aptaujā (Emarketer 2021 pētījuma dati) atzinuši, ka plāno palielināt laiku “TikTok” satura patēriņam. Arī Latvijā lietotāju skaits strauji aug – 2021. gadā “TikTok” kļuva par ceturto populārāko satura platformu aiz “Youtube”, “Facebook” un “Instagram” (Kantar Digital 2021 pētījuma dati). Pašlaik “TikTok” aktīvo lietotāju skaits Latvijā pārsniedzis 250 tūkst., turklāt maldīgs ir priekšstats, ka to izmanto tikai bērni un jaunieši. Jaunieši, protams, ir aktīvākā auditorijas daļa, taču lietotāju skaits ir kļuvis sabalansēts – lietotni tagad vairākas reizes nedēļā izmanto arī ap 50 tūkst. senioru (Kantar Digital 2021 pētījuma dati). Turklāt arvien vairāk varam vērot sociālo mediju auditorijas noslāņošanos, proti, jaunieši “Facebook” izmanto arvien retāk, bet “Instagram” piedzīvo identitātes krīzi, mēģinot sacensties ar “trendīgo” platformu “TikTok”. Līdz ar to “TikTok” šobrīd piedāvā vērtīgu nišu patērētāju sasniegšanai.

Vai “TikTok” ir vieta zīmolu komunikācijai?