Lai gan brīdinājuma signāli par pārmaiņām pasaulē bija manāmi jau no gada sākumā, protams, ne es, ne mani partneri nebijām gatavi tam, kas notika. Ikdienas komunikācija un saskarsme notika klātienē, protams, uzsverot cilvēciskā faktora, savstarpējās ķīmijas un personisko attiecību nozīmi. Darba grafiks bija sagatavots pusgadam uz priekšu, tūlīt bija jāparaksta līgums, pie kura strādāju veselu ziemu, bet pēkšņi viss apstājās. Tāpēc jautājums, ko un kā darīt tālāk, ietekmēja mani visās četrās dimensijās, t.i., partneri, klienti, komanda, piegādātāji.

Vispirms bija jātiek galā ar iekšējo trauksmes līmeni, pēc tam ar ārpasaules radītu stresu, tad pašai jāapgūst attālinātās vadības platforma, kas nav mana stiprā puse, un jārada attālinātās komunikācijas modelis. Tas viss ar "paliec mājās" jeb "darbojies viens" fonu. Te būs atbildes, kuras atradu, pirmās nedēļas studējot vebinārus (no Genos University, Neuroleadership Institute u.c.) un caur savu un kolēģu reakcijām apgūstot jaunu pieredzi.