Covid-19 pandēmija piespieda vairākus uzņēmumus rekordātrumā pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un tas bieži nozīmē tūlītēji pieejamus pagaidu risinājumus. Ārkārtas situācija visticamāk netiks pagarināta, taču eksperti brīdina par iespējamu situācijas atkārtošanos nākamajā rudenī un ziemā. Tāpēc šobrīd ir īstais laiks sagatavot savu uzņēmumu darba un pakalpojumu nepārtrauktībai nākotnē, uzlabojot attālināta darba procesus.

Distancēšanās sociālajā dzīvē, bet ne sociālajos tīklos – pašizolācijai vajadzēja kļūt par influenceru jeb viedokļa līderu zelta laiku, jo viņu radītais saturs tagad daudziem šķiet īpaši pievilcīgs. Arī pirms pašizolācijas sociālie tīkli daudziem bija neatņemama ikdienas sastāvdaļa, un tajos pavadītais laiks arvien palielinās. Taču par spīti augošajam pieprasījumam līdzekļu taupīšanas nolūkos daudzi zīmoli ir apturējuši vai samazinājuši komunikāciju dažādos reklāmas kanālos, tai skaitā sadarbību ar influenceriem.

Steidzamības kārtībā Covid-19 seku mazināšanai pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas īstenoti vairāki individuālo aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļu (IAL) iepirkumi. Iepirkumu mērķis bija steidzami nodrošināt Latvijas veselības aprūpes un drošības iestādes ar IAL. Neraugoties uz izvirzītajām kvalitātes prasībām un piegādes ierobežojumiem, gatavību nodrošināt IAL pieteicās neparasti daudz uzņēmumu. Ir pienācis laiks izvērtēt IAL nodrošināšanas procesu un pilnveidot IAL pieejamību nākotnē.

Pirms dažām nedēļām medijos izskanēja ziņa, ka savu darbību Latvijā uzsāk Šveices būvniecības tehnikas nomas līderis “Avesco Rent”, atverot pirmo filiāli Latvijā. Nomas punkta izveidē investēti vairāk nekā 7 milj. eiro, taču nākotnē plānots paplašināties, izveidojot filiāļu tīklu visās Baltijas valstīs. Interesi piesaista fakts, ka arī šis sarežģītais laiks biznesā nav investoru atturējis no idejas realizēšanas, tāpēc uz īsu interviju aicinājām “Avesco Rent” izpilddirektoru Vincentu Albasini.

Koronavīrusa krīzes ietekme Latvijas ekonomikā visskarbāk izpaudīsies 2. ceturkšņa datos, bet periods ar augstāko bezdarba līmeni visdrīzāk būs 3. ceturksnis. Taču pirmās straujo pārmaiņu pazīmes ir redzamas jau šodien publicētajos 1. ceturkšņa rādītājos. Darba meklētāju īpatsvara kāpums ir diezgan ievērojams – tas ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, sasniedzot 7,4%. Kāpums Latvijā ir straujāks nekā citās Baltijas valstīs. Lai cik daudz runātu par pandēmiju, tā nav vienīgā mūsu ekonomikas rūpe – piemēram, krasais kritums tranzītā notiek galvenokārt citu iemeslu dēļ. Tieši vīrusa radītā stresa pirmās pazīmes bija elektronikas uzņēmumu bažas janvārī par komponentu pieejamību, bet marta vidū tūrisma un nepārtikas preču tirdzniecība jau bija dziļā krīzē.

Finanšu nozare cieši mijiedarbojas ar informācijas tehnoloģiju jomu. Aizvien biežāk dzirdam izteikumus, ka bankas pamazām kļūst par informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, jo tām ir spēcīgas un skaitliski lielas informācijas tehnoloģiju nodaļas, lai nodrošinātu dažādus pakalpojumus un digitālās iespējas klientiem, vienlaikus saglabājot augstu kiberaizsardzības līmeni. Šobrīd finanšu jomā uzņēmumiem ir iespēja kļūt par uzvarētājiem vai iejusties upura lomā.

Visai pamatoti ir apgalvot, ka teju jebkuras valsts viens no būtiskiem ekonomikas izaugsmes priekšnoteikumiem ir tās eksportspēja. Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai tas ir īpaši aktuāli. Tai skaitā krīzes brīžos, kad eksporta apjomu pieaudzēšana tiek minēta kā krīzes laiku “lielā iespēja”. Taču jo īpaši globālo krīžu laikā, kāda ir arī šī – vīrusa pandēmijas izraisītā, eksportētājiem primāri ir milzīgs izaicinājums noturēt jau līdzšinējos apjomus, kur nu vēl domāt par jaunām iespējām. Vienlaikus tomēr jāatzīmē, ka arī šajos, sarežģītajos laikos, Latvijas eksportētājiem galvassāpju būtu krietni mazāk, ja arvien vairāk tiktu izmantotas “pareizās zāles” jeb eksporta apdrošināšana.

Viena no nozarēm, kas visskarbāk izjūt Covid-19 radītās negatīvās ekonomiskās sekas, ir aviācija – šis sektors faktiski ir apstājies, turklāt būtiski ietekmējot daudzu citās nozarēs strādājošo uzņēmumu darbu. Par to, kāda ir šī brīža situācija un kādas ir nākotnes perspektīvas, intervijā Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Mūsdienu patērētājs visbiežāk zina, ko vēlas, un sagaida visaptverošus un ērtus pakalpojumus. Tas attiecas arī uz depozīta sistēmu. Tas nozīmē, ka ar vienu piegājienu viņš vēlas nopirkt gan pārtiku un dzērienus, gan paveikt labu darbu vides uzlabošanai, turklāt viņš nevēlas braukt vai staigāt pa pilsētu ar tukšiem iepakojumu maisiem. Lielākajā daļā Eiropas valstu, kur darbojas depozīta sistēma, par efektīvāko un veiksmīgāko sistēmas stūrakmeni ir kļuvis “return to retail” jeb “atgriešana mazumtirdzniecībā” modelis. Tas nozīmē ļoti vienkāršu sistēmu – tam, kurš pārdod depozīta iepakojumu, arī ir pienākums to savākt. Latvija ir depozīta sistēmas ieviešanas “priekšvakarā” – ko ņemt vērā no citu valstu pieredzes, lai 20 gadu ilgās diskusijas par sistēmas ieviešanu rezultētos efektīvā risinājumā, kas ir iedzīvotājiem draudzīgs?

Lai gan daudzās nozarēs šobrīd vērojama dīkstāve, Elīna Egle atzīst, ka viņas dienas ritms ir ļoti intensīvs un brīvā laika ir maz. Viņa attālināti paspēj piedalīties neskaitāmās sanāksmēs, vadīt dažādus procesus un pildīt arī mājskolotājas pienākumus savām divām meitām, kā arī sekot visiem aktuālākajiem procesiem valstī ārkārtējās situācijas laikā.

Šī gada 1. ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts samazinājās par 2,9% salīdzinājumā ar pērnā gada beigām, bet gada griezumā saruka par 1,4%. Sākotnējā krīzes ietekme vairāk skāra pakalpojumu nozares, kurās pievienotā vērtība samazinājās par 2,6%, kamēr ražošanā tā joprojām bija par 3% lielāka nekā pirms gada. Tas ļoti labi atbilst priekšstatam, ko veido ziņas no uzņēmumiem. Rūpnieki martā vēl vēstīja par samērā labvēlīgu situāciju, tiem turpinot izpildīt iepriekš saņemtos pasūtījumus. Turpretim pakalpojumu nozares krīzi izjuta jau pirms jebkādu ierobežojumu ieviešanas, mainoties cilvēku uzvedībai.

Covid-19 pandēmija radījusi apstākļus, kad cilvēki spiesti pašizolēties un izvairīties no klātienes kontaktiem, tādēļ digitālo tehnoloģiju loma strauji palielinās, jo tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt informācijas apmaiņu un dažādu sadzīvē nozīmīgu procesu nepārtrauktību attālināti, neapdraudot savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību. Līdz ar to šobrīd pievērst papildu uzmanību digitālās vides piekļūstamības jautājumiem ir svarīgāk nekā jebkad iepriekš.

Tā kā depozīta sistēmā ir iesaistīti lieli finanšu līdzekļi un savāktais materiāls ir ļoti vērtīgs – tieši krāpšanās riski var kļūt par sistēmas vājo punktu. Ieviešot depozīta sistēmu pie mums Lietuvā un kaimiņvalstī Igaunijā, līdztekus tika izstrādāti arī pilnīgas kontroles pasākumi, kas jau no pirmās dienas ir kalpojuši kā stūrakmens efektīvai divjoslu sistēmas vadībai, samazinot potenciālās krāpnieciskās darbības līdz minimumam.

Santa Purgaile Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amatā ievēlēta vien pērnā gada rudenī, taču īsā laikā jau risinājusi daudz aktuālu problēmu. Kā atzīst viņa pati, visi šie mēneši pavadīti, kopā ar kolēģiem strādājot teju diennakts režīmā, taču vienlaikus ir arī prieks, ka pirmie darba augļi jau redzami.

Būvniecības nozarē lielāka loma būs būvprocesa industrializācijai un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanai. Svarīgas būs tehniskās nianses, ko noteiks ražotājs, tāpēc viņam būs aktīvāk jāpiedalās tehnisko projektu izstrādē. Par to ir pārliecināts AS "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš. Intervijā ar viņu runājām gan par būvuzņēmuma filozofiju, panākumiem un plāniem, gan būvniecības nozares sekmīgas attīstības priekšnosacījumiem.