Intervijas videozvanā pamazām kļūst par ierastu situāciju – daži uzņēmumi šādi organizē pat darba intervijas, bet žurnālam tas ir pavisam ērts formāts. Ģimenes mīlulis, melnais kaķēns, kurš intervijas žurnālam "iTiesības" laikā vairākkārt pieglaužas manai sarunu biedrenei Evai Selgai, Latvijas personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētājai, mūsu sarunai piešķir īpaši pozitīvu noskaņu.

Lēmums pārdot uzņēmumu ne vienmēr ir atkarīgs no ārējiem apstākļiem, tirgus konjunktūras vai cenas. Bieži vien tas ir saistīts ar īpašnieka personiskajiem apsvērumiem. Tāpēc, pirmkārt, jābūt skaidrai atbildei, vai ir spēks, līdzekļi un pietiekami asi zobi turpināt uzņēmumu attīstīt pašam.

Šobrīd situācija kļuvusi sarežģītāka daudzu nozaru uzņēmumiem, liekot lemt par dažādām atbalsta formām. Izņēmums nav lauksaimniecība, kurai ar īpašu Ministru kabineta lēmumu rezervēti 45,5 milj. eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, vēsta "iFinanses". Tikmēr sabiedrībā valda satraukums, vai Latvijā spējam saražot pietiekami daudz pārtikas un kā varētu mainīties tās cena?

Šobrīd juridiskajā nozarē nākas risināt situācijas, kas praksē līdz šim nav pieredzētas, intervijā žurnālam “iTiesības” atzīst Andris Lazdiņš, ZAB “Ellex Kļaviņš” asociētais partneris un Strīdu risināšanas prakses grupas līdzvadītājs. Viņš šo sauc ne tikai par lielu izaicinājumu, bet arī iespēju laiku.

Maijā pirmo reizi kopš 2016. gada jūnija reģistrēta deflācija, cenām salīdzinājumā ar pērno maiju samazinoties par 0,6%. Šis patērētājiem patīkamais brīdis pienāca, pateicoties tam, ka cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir samazinājušās jau divus mēnešus, bet martā to kāpums bija neparasti mazs.

Lielākās grūtības saprast, kā attīstīsies tautsaimniecība vīrusa Covid-19 izplatības dēļ, rada apstāklis, ka nevienam nav nekādas skaidrības, cik ilgi šis vīruss vēl būs aktuāls, intervijā norāda “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Covid-19 pandēmija piespieda vairākus uzņēmumus rekordātrumā pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un tas bieži nozīmē tūlītēji pieejamus pagaidu risinājumus. Ārkārtas situācija visticamāk netiks pagarināta, taču eksperti brīdina par iespējamu situācijas atkārtošanos nākamajā rudenī un ziemā. Tāpēc šobrīd ir īstais laiks sagatavot savu uzņēmumu darba un pakalpojumu nepārtrauktībai nākotnē, uzlabojot attālināta darba procesus.

Distancēšanās sociālajā dzīvē, bet ne sociālajos tīklos – pašizolācijai vajadzēja kļūt par influenceru jeb viedokļa līderu zelta laiku, jo viņu radītais saturs tagad daudziem šķiet īpaši pievilcīgs. Arī pirms pašizolācijas sociālie tīkli daudziem bija neatņemama ikdienas sastāvdaļa, un tajos pavadītais laiks arvien palielinās. Taču par spīti augošajam pieprasījumam līdzekļu taupīšanas nolūkos daudzi zīmoli ir apturējuši vai samazinājuši komunikāciju dažādos reklāmas kanālos, tai skaitā sadarbību ar influenceriem.

Steidzamības kārtībā Covid-19 seku mazināšanai pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas īstenoti vairāki individuālo aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļu (IAL) iepirkumi. Iepirkumu mērķis bija steidzami nodrošināt Latvijas veselības aprūpes un drošības iestādes ar IAL. Neraugoties uz izvirzītajām kvalitātes prasībām un piegādes ierobežojumiem, gatavību nodrošināt IAL pieteicās neparasti daudz uzņēmumu. Ir pienācis laiks izvērtēt IAL nodrošināšanas procesu un pilnveidot IAL pieejamību nākotnē.

Pirms dažām nedēļām medijos izskanēja ziņa, ka savu darbību Latvijā uzsāk Šveices būvniecības tehnikas nomas līderis “Avesco Rent”, atverot pirmo filiāli Latvijā. Nomas punkta izveidē investēti vairāk nekā 7 milj. eiro, taču nākotnē plānots paplašināties, izveidojot filiāļu tīklu visās Baltijas valstīs. Interesi piesaista fakts, ka arī šis sarežģītais laiks biznesā nav investoru atturējis no idejas realizēšanas, tāpēc uz īsu interviju aicinājām “Avesco Rent” izpilddirektoru Vincentu Albasini.

Koronavīrusa krīzes ietekme Latvijas ekonomikā visskarbāk izpaudīsies 2. ceturkšņa datos, bet periods ar augstāko bezdarba līmeni visdrīzāk būs 3. ceturksnis. Taču pirmās straujo pārmaiņu pazīmes ir redzamas jau šodien publicētajos 1. ceturkšņa rādītājos. Darba meklētāju īpatsvara kāpums ir diezgan ievērojams – tas ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, sasniedzot 7,4%. Kāpums Latvijā ir straujāks nekā citās Baltijas valstīs. Lai cik daudz runātu par pandēmiju, tā nav vienīgā mūsu ekonomikas rūpe – piemēram, krasais kritums tranzītā notiek galvenokārt citu iemeslu dēļ. Tieši vīrusa radītā stresa pirmās pazīmes bija elektronikas uzņēmumu bažas janvārī par komponentu pieejamību, bet marta vidū tūrisma un nepārtikas preču tirdzniecība jau bija dziļā krīzē.

Finanšu nozare cieši mijiedarbojas ar informācijas tehnoloģiju jomu. Aizvien biežāk dzirdam izteikumus, ka bankas pamazām kļūst par informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, jo tām ir spēcīgas un skaitliski lielas informācijas tehnoloģiju nodaļas, lai nodrošinātu dažādus pakalpojumus un digitālās iespējas klientiem, vienlaikus saglabājot augstu kiberaizsardzības līmeni. Šobrīd finanšu jomā uzņēmumiem ir iespēja kļūt par uzvarētājiem vai iejusties upura lomā.

Visai pamatoti ir apgalvot, ka teju jebkuras valsts viens no būtiskiem ekonomikas izaugsmes priekšnoteikumiem ir tās eksportspēja. Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai tas ir īpaši aktuāli. Tai skaitā krīzes brīžos, kad eksporta apjomu pieaudzēšana tiek minēta kā krīzes laiku “lielā iespēja”. Taču jo īpaši globālo krīžu laikā, kāda ir arī šī – vīrusa pandēmijas izraisītā, eksportētājiem primāri ir milzīgs izaicinājums noturēt jau līdzšinējos apjomus, kur nu vēl domāt par jaunām iespējām. Vienlaikus tomēr jāatzīmē, ka arī šajos, sarežģītajos laikos, Latvijas eksportētājiem galvassāpju būtu krietni mazāk, ja arvien vairāk tiktu izmantotas “pareizās zāles” jeb eksporta apdrošināšana.

Viena no nozarēm, kas visskarbāk izjūt Covid-19 radītās negatīvās ekonomiskās sekas, ir aviācija – šis sektors faktiski ir apstājies, turklāt būtiski ietekmējot daudzu citās nozarēs strādājošo uzņēmumu darbu. Par to, kāda ir šī brīža situācija un kādas ir nākotnes perspektīvas, intervijā Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Mūsdienu patērētājs visbiežāk zina, ko vēlas, un sagaida visaptverošus un ērtus pakalpojumus. Tas attiecas arī uz depozīta sistēmu. Tas nozīmē, ka ar vienu piegājienu viņš vēlas nopirkt gan pārtiku un dzērienus, gan paveikt labu darbu vides uzlabošanai, turklāt viņš nevēlas braukt vai staigāt pa pilsētu ar tukšiem iepakojumu maisiem. Lielākajā daļā Eiropas valstu, kur darbojas depozīta sistēma, par efektīvāko un veiksmīgāko sistēmas stūrakmeni ir kļuvis “return to retail” jeb “atgriešana mazumtirdzniecībā” modelis. Tas nozīmē ļoti vienkāršu sistēmu – tam, kurš pārdod depozīta iepakojumu, arī ir pienākums to savākt. Latvija ir depozīta sistēmas ieviešanas “priekšvakarā” – ko ņemt vērā no citu valstu pieredzes, lai 20 gadu ilgās diskusijas par sistēmas ieviešanu rezultētos efektīvā risinājumā, kas ir iedzīvotājiem draudzīgs?