No šā gada 1. februāra Latvijā sāka darboties sistēma, par kuru iepriekšējos gados runāts tika daudz, bet mūždien atradās kāds šķērslis, lai to ieviestu, – depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Kā jauno sistēmu vērtē paši uzņēmēji, un kāds praktiskais labums no tās tiek gaidīts?

Ne visur ir vieta

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste vērš uzmanību, ka depozītu sistēma Latvijā ir jaunums, tādējādi tai, kā jau jebkurai jaunai lietai, ir jādod laiks “iestrādāties”, lai izdarītu objektīvus un pilnīgus secinājumus. “Kopumā vērtēju pozitīvi, jo tas veicinās Zaļo kursu un būs kā papildinājums atkritumu šķirošanai,” saka S. Graikste. Runājot par šā jauninājuma mīnusiem, tiek norādīts, ka tie būs nenovēršami – sadārdzināsies dzērienu cenas, pagaidām vēl nav pilnīgs taromātu pārklājums, ne visos veikalos ir iespēja atvēlēt vietu, lai tos uzstādītu. Savukārt, balstoties uz pašreizējo informāciju, līdz galam nav izdomāts par atbilstošu mehānismu nelieliem uzņēmumiem.

Vēl viens OIK stāsts

Ievērojami skarbāks ir Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes līdzpriekšsēdētājs uzņēmējs Dainis Domiņš. Viņš atzīst, ka ir svarīgi spert soļus, kas būtu vērsti uz Zaļā kursa prasību ieviešanu valstī, vienlaikus norādot, ka nav pareizi, ja šajā jomā viss tiek uzkrauts uz uzņēmēju un patērētāju pleciem. “Ir skaidrs, ka ikviens taromāts aizņem noteiktu tirdzniecības vietas platību, tas tērē elektroenerģiju un tam ir nepieciešama faktiski nepārtraukta apkope, jo ne jau vienmēr cilvēki tajās ievietos tīras un pilnībā tukšas pudeles. Tādēļ, lai neveidotos nepatīkamas smakas veikalā, šie taromāti ir regulāri jātīra. Tas viss jādara tirgotājiem, turklāt tikai par saviem līdzekļiem,” saka uzņēmējs. D. Domiņš arī norāda, ka valsts noteiktais pārejas periods, kura laikā tiek pieļauta iepriekš sagādātās un tādējādi nemarķētās produkcijas tirdzniecība, radīs zaudējumus.