Augustā globālie finanšu tirgi piedzīvoja ievērojamu svārstīgumu, ko izraisīja jaukti ekonomiskie dati un centrālo banku lēmumi. Tirgus nonācis situācijā, ka arvien lielākas gaidas ir uz Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Federālo rezervju sistēmu (FRS) un tās lēmumu par iespējamu procentlikmju samazinājumu.
Mēnesis sākās ar bažām, kas radās no vājākiem nekā gaidīts ASV ekonomiskajiem rādītājiem un procentu likmju paaugstināšanas Japānā, kas sākotnēji izraisīja strauju akciju kritumu globālajos tirgos. Tomēr vēlāk noskaņojums uzlabojās, ļaujot tirgiem atgūties un noslēgt mēnesi uz pozitīvas nots. Indeksu līmenī ASV akciju tirgus pieauga par 2,4%, kamēr Eiropa un attīstības valstis sekoja ar 1,6% sniegumu. Parāda vērtspapīri, it sevišķi attīstības valstu un ASV valsts obligācijas, guva pozitīvu virzību, pārspējot Eiropas obligāciju tirgu. Lielākais obligāciju cenu kāpums bija vērojams attīstības tirgos ar 1,9%, kam cieši sekoja ASV paaugstināta riska un investīciju reitinga obligācijas ar attiecīgi 1,5% un 1,4% pieaugumu.
ASV varētu lemt par likmju samazināšanu jau septembrī
ASV ekonomiskie rādītāji parādīja palēnināšanās pazīmes, izraisot bažas par iespējamu recesiju. Galvenie dati, tajā skaitā patēriņa izdevumi un rūpnieciskā ražošana, liecināja, ka ekonomika var zaudēt impulsu. Neskatoties uz šīm bažām, ASV akciju tirgus spēja atgūties pēc sākotnējiem zaudējumiem, ko veicināja cerības, ka FRS drīz mīkstinās savu stingro monetāro politiku. Inflācijas spiediens turpināja sarukt līdz ar patērētāju cenu pieauguma tempu mazināšanos – tas stiprina pārliecību, ka FRS varētu samazināt likmes jau septembrī. Gada inflācija turpināja palēnināties un jūlijā pirmo reizi kopš 2021.gada sākuma pakrita zem 3%. Arī mājsaimniecību pieprasījums 3.ceturkšņa sākumā bija spēcīgs, tēriņiem reālajā izteiksmē augot par 0,4%. ASV akciju tirgus indeksi atspoguļoja šo optimismu, noslēdzot mēnesi ar pieaugumu. Tomēr kopējā ekonomiskā perspektīva ir ne līdz galam skaidra, un tirgus dalībnieki uzmanīgi turpina vērot jaunākos datus un FRS paziņojumus. Ja FRS lems par likmju samazinājumu, tad tas varētu būt papildu motivējošs faktors, lai par līdzīgu soli izšķirtos arī Eiropas Centrālā banka, un šī lēmuma ietekmi sajustu arī Latvijā.
Eiropas rūpniecība stagnē
Tajā pašā laikā eirozona saskārās ar izteiktākām ekonomiskajām problēmām. Reģiona ekonomiskā izaugsme atpalika no ASV, un īpaši vāji bija ciklisko nozaru rādītāji, tostarp rūpniecības. Vācijas rūpnieciskā ražošana turpināja stagnēt. Tikmēr eirozonas tirdzniecība turpināja uzrādīt neizteiksmīgu dinamiku, jūnijā kopējiem apjomiem samazinoties par 0,3%. Taču no otras puses, Francijas pakalpojumu sektors deva cerību, pozitīvi ietekmējot kopējo sniegumu. Arī eirozonas gada inflācijas tempi samazinājās līdz 2,2% no 2,6% jūlijā. Papildus tam, uzņēmēju noskaņojums vasaras izskaņā uzlabojās, attālinoties no stagnācijas zonas. Eiropas akciju tirgi atspoguļoja šo jaukto ainu ar mērenu pieaugumu, kas bija mazāks salīdzinājumā ar ASV. Obligāciju tirgū Eiropas valstu obligācijas atpalika no ASV valsts obligācijām, daļēji ekonomisko perspektīvu un daļēji centrālo banku politikas atšķirību dēļ.
Attīstības tirgiem augusts bija salīdzinoši veiksmīgs, ko atspoguļoja gan akciju, gan obligāciju tirgi. Ne tik spēcīgs ASV dolārs veicināja pozitīvu ietekmi, padarot attīstības tirgus aktīvus pievilcīgākus globālajiem investoriem. Tomēr sniegums attīstības tirgos nebija vienmērīgs, jo bažas par globālo izaugsmi, it īpaši attiecībā uz pieprasījumu pēc izejvielām, radīja spiedienu uz dažām ekonomikām. Izejvielas eksportējošas valstis saskārās ar sarežģījumiem, jo cenu kritums mazināja kopējo perspektīvu. Tikmēr Ķīnas ekonomika 3. ceturksni uzsāka uz salīdzinoši vājākas nots, kur ražošanas izlaides pieauguma tempi mazinājās un nekustamā īpašuma sektorā atkal padziļinājās atslābums pēc nesenajiem uzlabojumiem
