Bezdarba līmenis jauniešu vidū ir viena no Eiropas Savienības problēmām, kas izriet no straujām pārmaiņām darba tirgū, izglītības sistēmas nespējas pielāgoties ekonomikas prasībām, dažkārt arī no ieilgušas kopdzīves vecāku paspārnē, kas jaunus cilvēkus nemotivē meklēt darbu, atzīst sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Human Source” valdes priekšsēdētājs Artūrs Bļinovs un valdes loceklis Ervīns Čukurs.

Aptuveni 10% no visiem Latvijas jauniešiem (15-29 gadu vecumā) nemācās un nestrādā, kas aktualizē jautājumu par to, kāpēc šie cilvēki nespēj iekļauties darba tirgū? Lai arī bezdarba līmenis jauniešu vidū pēdējo gadu laikā ir mazinājies, karjeras uzsākšana jauniem cilvēkiem sagādā grūtības, – gan augsto atalgojuma gaidu dēļ, gan tāpēc, ka darba devēji parasti meklē darbiniekus ar pieredzi. Šobrīd augsts pieprasījums pēc darbiniekiem liek darba devējiem būt pielaidīgākiem, kas var jauniešiem atvieglot darba gaitu uzsākšanu, tomēr ir virkne nosacījumu, kurus darba meklētājiem vajadzētu ņemt vērā un izpildīt.

Adekvāts sevis novērtējums

Novērojumi liecina, ka gados jauni cilvēki darba tirgū ienāk ar daudz lielākām prasībām un vēlmēm. Alga, kas pārsniedz vidējo rādītāju nozarē, brīvs darba režīms, dažādi papildus labumi (sporta zāle, apdrošināšana un tā tālāk). Nav slikti, ka cilvēks sevi novērtē augstu, taču darba sarunu laikā būtu jābūt gatavam vai gatavai piekāpties darba devēja nosacījumiem, jo iepretim augstām prasībām šāds pretendents reti kad var lepoties ar pieredzi konkrētajā jomā. Labāk ir iesākt karjeru un iegūt pieredzi, domājot par nākamajiem soļiem, nekā stūrgalvīgi turēties pie prasībām un palikt bez darba.

Prātīga ir prakses darbu veikšana studiju laikā, kas ļaus darba sarunās demonstrēt kaut nelielu pieredzi un sagatavotību. Ieteicams savu CV jau laikus veidot tā, lai pieredze attiecīgajā jomā “krātos” no studiju laika, piemēram, studiju gados darbojoties kādās studentu organizācijās.