Jau daudzus gadus Latvijā periodiski ir aktualizēts jautājums par energoneatkarību no kaimiņvalsts Krievijas. Šobrīd, kad Krievija īsteno militāru iebrukumu neatkarīgajā Ukrainā, šādas diskusijas sākušās ar jaunu sparu. Ņemot vērā Latvijas vēsturisko pieredzi šajā jomā, svarīgi ir saprast, ar ko jārēķinās, lai varētu laika gaitā atteikties no Krievijas energoresursiem, kādi soļi jāsper un cik tas maksā.

Iespējas un nenoteiktība

Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis ir noskaņots racionāli optimistiski. Viņš pauž, ka kopumā Latvijas ekonomikai ir iespējas atteikties no Krievijas energoresursu izmantošanas, vienlaikus uzsverot, ka ikvienam energoresursu veidam situācija un arī nepieciešamais laiks var būtiski atšķirties. “Vērtējot iespējas Latvijai atteikties no sadarbības ar Krieviju elektroenerģijas jomā, ieskaitot gan tirdzniecību, gan arī savstarpējo pakalpojumu sniegšanu, jāuzsver, ka nepieciešamības gadījumā Baltijas valstu energosistēmas, kuras ir cieši integrētas, var strādāt arī bez elektroenerģijas pārvades saitēm no Krievijas,” skaidro G. Valdmanis. Šādā notikumu attīstības scenārijā viņa skatījumā būtu jārēķinās ar lielāku, bet ne kritisku avāriju vai patēriņa ierobežojumu risku, elektroenerģijas cenu kāpumu vairumtirdzniecības tirgū atsevišķos periodos, kā arī ar papildu izmaksām elektroenerģijas rezerves jaudu uzturēšanai, lai nodrošinātu tīkla darbības augstāku stabilitāti. Iepriekšējos gados izskanējušās aptuvenās aplēses liecina, ka šajā situācijā, uzturot rezervēm nepieciešamās elektroenerģijas jaudas, Latvijas elektrostacijās būtu jāizstrādā aptuveni 1 teravatstunda (TWh) elektroenerģijas. Šīs elektroenerģijas ražošanas izmaksas šobrīd ir grūti noteikt, jo galvenokārt tās diktē tieši dabasgāzes cenas globālajā tirgū. Tiek norādīts, ka ar šābrīža ļoti augstajām dabasgāzes cenām šāda elektroenerģijas daudzuma saražošanai būtu nepieciešama dabasgāze aptuveni 250 milj. eiro vērtībā, tomēr jārēķinās, ka saražotais daudzums aizstātu elektroenerģijas importu, kura izmaksas šobrīd gan faktiski nav iespējams prognozēt, attiecīgi papildu izmaksu apmērs var izrādīties arī ievērojami mazāks.