Eiropas Centrālā banka (ECB) aktīvi cenšas nepieļaut noturīgas inflācijas veidošanos un tādēļ ceļ kredītprocentu likmes – tā sabiedrībā tiek skaidrota daudziem nepatīkamus pārsteigumus radījusī bankas politika. Vienlaikus rodas jautājumi par to, kā šāds solis ietekmē uzņēmējus un kā tas ietekmēs tautsaimniecību ilgtermiņā. Un, protams, aktuāls paliek jautājums – vai Euribor likmju palielināšana tiešām mazina inflāciju, vai arī notiek gluži pretējs process?

Lai bremzētu inflāciju

Latvijas Bankas (LB) pārstāvis Jānis Silakalns skaidro, ka līdz 2022.gada beigām likmes sasniegs 2,5%, savukārt tuvākajos gados nostabilizēsies 3 līdz 3,5% robežās. LB norāda, ka augstākas procentu likmes rada lielākus ikmēneša maksājumus par kredītiem un panāk, ka rodas mazāk jaunu aizņēmumu, un tādējādi ekonomika atdziestot un inflācija piebremzējoties. Vienlaikus tiek atzīts, ka augstākas procentu likmes neatrisinās galvenos inflācijas cēloņus – piegāžu ķēžu problēmas, lielās energoresursu cenas un tamlīdzīgus faktorus, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā.

LB Monetāras politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts pauž, ka procentu likmju palielināšana ir apliecinājums tam, ka centrālā banka darīs visu nepieciešamo, tostarp mērķtiecīgi bremzēs ekonomiku, lai pēc iespējas drīzāk atgrieztu inflāciju pie savulaik noteiktā 2% mērķa. Tiek norādīts, ka ir svarīgi, lai inflācija netiek kompensēta ar algu palielināšanu, un uzņēmumi piebremzē ar cenu celšanu, kas, savukārt, nozīmētu, ka inflācija ir pārejoša.